Savā dzejā F.Bārda mīl izcelt parādību kontrastus: debess un zeme, rozes baltās un rozes sarkanās, gars un miesa, tumsa un gaisma, dzīve un nāve u.tml. F.Bārda meklē un atrod izlīdzinājumu. Tāpēc viņa romantiskās dzejas cilvēkam dzīve nav tikai nebeidzama cīņa, bet arī atdzimšanas svētki, dvēseles uzvara. F.Bārdas dzejas galvenie motīvi: Dievs, daba, sapņi, skumjas, mīlestība, pārdomas par dzīvi un nāvi. F.Bārda sevī meklē Dievu, kurš liek viņam darīt labu. Arī daba ir dievišķā atspulgs. Cilvēks nāk no Mūžīgās gaismas un iet uz Mūžīgo gaismu. Šo gaitu simbolizē kosmiskais Dzīvības koks. Cilvēks ir tikai sīks puteklītis, kas atšķīries no kosmosa, no Dieva, bet nav lieks.
F.Bārdas talants vispilnīgāk atklājas dabas dzejā. …
