Līdzsvara reakcijas ir nākamais solis pretī mērķim – pretēji smaguma spēka iedarbībai piecelties kājās un saglabāt līdzsvaru tikai ar ķermeni un kājām, tādējādi atbrīvojot rokas precīzām manipulācijām. Vienlaikus attīstās diferencētas kustības.
Izzūdot primārajiem refleksiem, piemēram, ķermeņa toniskajam stāvoklim, gandrīz pilnīgā roku un kāju fleksija pārvēršas spējā atliekt un saliekt ekstremitātes neatkarīgi no galvas stāvokļa un kustībām. Rezultātā rokas tiek izmantotas tveršanai, kājas – iešanai.
Turpmākajai attīstībai raksturīga kustību pilnveidošanās, arvien labākā līdzsvara kontrole ļauj veikt diferencētas kustības, esot vertikālā stāvoklī . Šo precīzi modulēto kustību izveidošanās nebūtu iespējama, ja vienlaikus ar ģenētiski ieprogrammēto motorisko attīstību netiktu motivēta tieksme ieņemt vertikālu stāvokli. Ģenētiski noteiktie izturēšanās veidi, piemēram, mātes un bērna savstarpējās attiecības, kurām ir nozīmīga vieta bērna attīstībā, mijiedarbojoties ar apkārtējo vidi un tās stimuliem, izraisa bērnā nepieciešamību kustēties un ieņemt vertikālo stāvokli, [I. Flēminga, 1987].…
