Eļļošanas sistēma

Motoram darbojoties eļļa no sūkņa plūst filtra iekšpusē cauri noslēdzēja vārstam uz filtrējošo elementu un tālāk plūst uz izejas uzgali. Ja filtrs aizsērē un spiediena starpība ir 0,05 – 0,06 MPa, tad atveras pārplūdes vārsts un eļļa plūst garām filtrējošam elementam.
Dažos motoros tiek uzstādīti maināmie filtrējošie elementi, kurus novieto patstāvīgā filtra korpusā. Šo filtru konstrukcijās pārplūdes vārsts neatrodas filtrējošā elementā, bet gan atsevišķi, un šie filtri nodrošina kvalitatīvāku eļļas attīrīšanu nekā neizjaucamie filtri. Ekspluatējot motoru palielinātas slodzes apstākļos vai paaugstinātā apkārtējās vides temperatūrā, eļļa stipri sakarst, un lielas jaudas motoros temperatūras uzturēšanai pielieto eļļas radiatorus. Tas būtiski ir arī augsti forsētiem motoriem un dīzeļmotoriem. Pēc siltuma atvadīšanas veida agrāk plaši pielietoja eļļas radiatorus, kurus novietoja blakus šķidrumdzeses radiatoram. Eļļas radiators ieslēgts paralēli eļļas sūknim un tam cauri plūst daļa no sūkņa pievadītās eļļas. Eļļas radiatoru ieslēdz ar krānu un radiatora vārsts ierobežo plūsmu uz eļļas radiatoru. Eļļas spiediens sistēmā nekļūst mazāks par minimāli pieļaujamo. Mūsdienās plaši tiek izmantoti šķidruma radiatori, kas novietoti zem filtra.
8.Kartera ventilācijas uzdevums?
Kartera ventilācija nodrošina kartera gāzu (atgāzes, degvielas tvaiki, ūdens) izvadīšanu no
motora kartera telpas, jo kartera gāzes piesārņo motoreļļu, radot papildus spiedienu karterī, spiež
eļļu gar kloķvārpstas galu blīvslēgiem un citām blīvēm uz āru.
Darbojoties motoram, kartera vācelē no degkameras gar virzuļu gredzenu neblīvumiem ieplūst atgāzes un degvielas tvaiki. Spiediens karterī palielinās, pasliktina eļļas kvalitāti. Vecāku konstrukciju motoros pielietoja vaļēju kartera ventilāciju (7. att. ).
…