2. dzejoļa liriskais „es”.
Dzejoļa liriskais es pārdzīvo, ka viņa mīlestība ir neatbildēta. Viņš vēl cenšas sasniegt savu mīlestību, bet bez rezultātiem. Liriskais „es” visapkārt sev redz briesmīgus skatus, no iekšēji, manuprāt, viņš mirst, jo nevar dzīvot bez mīlestības.
3. dzejoļa kompozīcija.
Šis dzejolis ir kā domu plūsma – bez pieturzīmēm un lielajiem sākuma burtiem un nav arī punkta dzejoļa beigās, kas liecinātu par to, ka dzejolī aprakstītais stāsts ir beidzies.
Dzejolis ir rakstīts arī kā uzruna viņa mīļotajai.
Notikumu telpa, iespējams, varētu būt liriskā „es” dzīvoklī, jo viņš apraksta ne tikai savas jūtas, bet arī to, ko redz sev apkārt.…
