Māras Zālītes luga ir par muižnieku(pēc tautības vāciešu) un dzimtcilvēku(pēc tautības latviešu) attiecībām. Norisinās tiesa, kurā muižnieki lemj par soda mēriem, ko piešķirt slepkavām,dzērājam,raganai,dzimtcilvēkiem par trokšņošanu.
Lugā tiek risināti vairāki konflikti(pamatā ārējie)-nozieguma izdarīšana un atbildības uzņemšanās par to, vainas noliegšana vai atzīšana, par to, kāda ir latviešu tauta. Apstākļi veido cilvēku vai cilvēks veido apstākļus? Visspilgtāk uzskatu sadursme atainojas tiesas procesā, kurā muižnieki pamanās izteikt dažādas dzēlīgas piezīmes par visu latviešu tautu kopumā. Kā sava veida glābiņš, aizstāvis apsūdzētajiem ir Merķelis(pēc tautības arī vācietis kā lielkungi), kurš cenšas atspēkot muižnieku sacīto. Tā, piemēram, latviešiem tiek piedēvētas tādas īpašības, iezīmes kā bezjūtīgums un trulums, nespēja savu ikdienu nodzīvot bez alkohola, latvieši tiek saukti par dzērājiem un žūpām, arī par zaglīgu, neizglītotu tautu tiek dēvēti.…
