Emocionālais intelekts sociālā rehabilitētāja profesionālajā darbībā
Emocionālais intelekts ir cieši saistīts sociālā rehabilitētāja profesijā. Iepazīt sevi un citus. Tiek aprakstīti trīs galvenie emocionālā intelekta attīstības posmi. Pirmais ir sevis iepazīšana. Pakļaušanās korporatīvajiem noteikumiem bieži izdzēš atšķirību starp cilvēka paša personiskajām jūtām un to, kas no viņa tiek gaidīts darbā. Rezultātā virsroku gūst "neīstais es", radot disonansi. Nākamais solis emocionālā intelekta attīstībā ir prasme pārvaldīt savas emocijas. Tas nozīmē iemācīties atzīt plašu jūtu spektru, kas mums piemīt, un iemācīties ar tām apieties. Kontrolējot šos procesus, emocijas var izmantot iecerēto mērķu sasniegšanai. Sociālais rehabilitētājs, kas nepareizi vada savas emocijas, rada kaskādes efektu, kas sasniedz arī apakšējos organizācijas līmeņus. Trešais solis ir iemācīties atpazīt citu cilvēku emocijas un pārvaldīt tās. Sociālais rehabilitētājs, kurš ir pārāk koncentrējies uz sevi, viņam ir ļoti grūti iejusties situācijā, kurā atrodas klients. Taču, apgūstot šo prasmi, ar laiku izstrādājas spēja salīdzināt apkārtējo cilvēku izjūtas ar kopīgo emociju strāvojumu.
Viens no emocionālā intelekta paveidiem ir uzvedība. Cilvēka uzvedība tiek skaidrota ar personības iezīmēm.
…
