Gothards Frīdrihs Stenders [1714. gada 27. augustā (pēc jaunā stila) – 1796. 17. (28. pēc jaunā stila) maijā] jeb Vecais Stenders ir izcila personība latviešu kultūras vēsturē: latviešu literārās valodas pamatlicējs, sarakstījis pirmo populārzinātnisko grāmatu latviešu valodā, attīstījis latviešu zinātnisko terminoloģiju.
G.F. Stenders dzimis Augšzemē Lašmuižā mācītāja ģimenē. Stendera senči vairākās paaudzēs strādāja par mācītājiem Augšzemē1. Gothards Frīdrihs savu pirmo izglītību guva no tēva, Lašu draudzes mācītāja vadībā, pēc tam Subates vācu skolā. No 1736. līdz 1739. gadam studējis filozofiju un teoloģiju Vācijā Jēnas, vēlāk Halles universitātē. Stenders augstskolu laikam nekad nav beidzis, jo savās grāmatās nekad vārdam nepievieno iegūto izglītības grādu. Atgriezies Latvijā, G.F. Stenders strādā par mājskolotāju bet vēlāk par Jelgavas vācu pilsētas skolas pārziņa palīgu (1742 - 1744). Sākot ar 1744. gadu Stenders pildīja luterāņu mācītāja pienākumus Lindes - Birzgales draudzē (tagad Ogres rajons) un ar 1753. gadu Žeimes (Lietuvā) draudzē. Jau strādādams Birzgalē, G.F. Stenders bija nodevies latviešu valodas studijām. 1759. gadā viņš otrreiz kopā ar ģimeni devās uz Vāciju. Līdz 1763. gadam viņš strādāja par skolotāju Helmštetē un Kēningsluterā. Sākot ar 1763. gadu, Stenders dzīvoja Kopenhāgenā. Dānijas karalis uzdeva Stenderam izgatavot ģeogrāfisku globusu. Uzdevumu Stenders veicis ļoti labi. Vēl mūsdienās Kopenhāgenā glabājas divi Stendera izgatavotie globusi (1765. gadā divus globusus Stenders izgatavojis Dānijas karaļa Frederika V galmam). Dāņu ģeogrāfi augstu vērtējot Stendera zināšanas ģeogrāfijā. 1765. gadā caur Pēterburgu Stenders atgriezies Kurzemē un strādājis par palīgmācītāju (1766 - 1769), tad par mācītāju Sēlpils un Sunākstes draudzē (1769 - 1796). No 1782. gada līdz 1787. gadam Stenders ir Sēlpils iecirkņa prāvests un konsistorijas piesēdētājs.
…
