Manuprāt, lielākajā daļā lugas Pērs Gints apspriež savu es, un nozīmi, cik svarīgi ir būt pašam. Viņš meklē un apspriež dzīves jēgu. Pēc manām domām, ne visiem tik viegli un ātri izdodas atrast savu patieso un īsto es. Kādam tas izdodas ātrāk, cits to saprot un parāda agrā jaunībā, cits to meklē gadiem vai lielāko dzīves daļu. Reizēm cilvēki sevi mēģina parādīt labāku, vai tieši pretēji sliktāku un savādāku nekā tie ir patiesībā, lai mainītu apkārtējo priekšstatu par sevi. Un ir arī tādi, līdzīgi kā Pērs Gints, kas savu „es” maina vairāk kārt. Manuprāt, tāds īstais un patiesais es katram ir tikai viens, vai mēs to apzināmies vai nē, vai to spējam atzīt un parādīt kāds tas ir patiesībā, ikvienam ir jāmāk sadzīvot ar sevi, jo tikai tad, kad dzīvosim saskaņā ar sevi, būsim apmierināti ar sevi, ar to ko darām un kā dzīvojam, viss izdosies.…
