1922. un 1923. gadā tika izcīnīts nikns pilsoņu karš starp galējiem un mēreniem īru nacionālistiem, pirms stājās spēkā 1921. gada vienošanās. De Valera, kurš bija premjerministrs no 1932. gada līdz 1948. gadam, pamazām attālināja Īrijas brīvvalsti no Apvienotās Karalistes. 1937. gadā Dienvidīrija kļuva par neatkarīgu Īrijas republiku.
Pa to laiku pieauga neapmierinātība ar Loidu Džordžu. Kritizēja viņa valdības ekonomisko politiku un rīcību Īrijā. Visai nepopulāra bija viņa ārpolitika, it īpaši atbalsts Grieķijai tās cīņā ar turku nacionālistiem. Loidu Džordžu apvainoja valsts prestiža mazināšanā un apgalvoja, ka viņš pārdodot apbalvojumus un titulus par bagātīgām iemaksām partijas fondos.
Tādēļ, kad 1922. gada oktobri notika vispārējās vēlēšanas, konservatīvie nolēma pamest koalīciju un cīnīties atsevišķi. Loids Džordžs nekavējoties iesniedza atlūgumu un vairs nekad nemēģināja kļūt par premjerministru.…
