Inženiera celtnieka pienākums ir izvēlēties piemērotākās pamatu konstrukcijas un racionālāko ēkas celtniecibas veidu, ievērojot jonkrētus grunts saguluma apstakļus. Tāpēc ir jābūt priekštatam par konkretiem grunts virsējo slāņu veidošanās procesiem.
Zemes garozā ilgstosi notikuši dažādi procesi. Piemēram, joprojam Rīgas apkartnē zeme lēnām grimst, bet Pļaviņu rajons tajā pašā laikā lēnām paceļas. Kaut gan tādas niecīgas vertikalas deformācijas pašas par sevi nav nozīmīgas, taču par tām jazin, lai izprastu vietejo grunts slāņu veidošanās apstakļus. Ja zemes virsma paceļas, tad vertikālas tektoniskas kustības gadījumā iežu slāņi noārdā, bet ja zemes virsma grimst, tad iežu slāņi uzkrājas. Piemēram, šādu procesu rezultātā seno jūru nogulumi var atrasties ievērojami virs tagadējā jūras līmeņa, bet seno upju nogulumi - ieverojami zem juras līmeņa. Paaugstinātas temperatūras un virsējo slāņu rādītā spiediena ietekmē dziļi iegrimušie nogulumieži pārveidojas. Ta kā zemes garoza bija jau pastavējusi ļoti ilgi, tad vietās, kur zemes grimšana mainijās ar tās pacelšanos, atkārtoti noārdījās agrāk sagulušie ieži. Šis process atsevišķās vietās varēja atkārtoties vairākkart. Tā rezultātā daudzās vietās ir radusies ļoti sarežģīta nogulumiežu struktūra un to spriegumstāvoklis, jo ilgstoso pārveidošanās procesu gaitā tie ir bijuši pakļauti dažādām slodzēm, uzkrāšanas un noārdīšanās procesiem.…
