Par stāsta beigām runājot... Es tās nosauktu mazliet par dramatiskām, kaut gan viss tomēr beidzās labi.
Prognozēju, ka meitene ar māti izlīgs ar to pašu izrunāšanās veidu, jo savādāk jau nemaz nevar. Varbūt vien doma par mātes nāvi, liks mātei atvainoties un darīt kaut ko lietas labā. Naudas ziņā meitene vairs mammai nevarēs palīdzēt, tomēr Astrīda ir parādā atvainošanos pensionāram no kura viņa nozaga rozes. Lielākie temati Astrīdas un mātes sarunā varētu būt par to, kāpēc Astrīda zaga, kāpēc viņai ir jāatvainojas par zādzību, kā palīdzēt mammai, jo viņa jau tā ir nogurusi darbā, tikai lai Astrīdai būtu labāk! Pēc šīs sarunas arī ģimene kļūtu stiprāka.
…
