Tāda nu reiz ir mana Latvija! Manā iztēlē tā pat ir vēl krāšņāka. Taču smeju, jo ko gan vajag iztēloties, ja sendienu pasakas katru gadu apklāj Latvijas bagāto zemi. Jā! Es varētu kliegt un izteikt pasaulei, kas šeit spīd cerības, saule un mirdzums rudens lapās. Ka tieši šeit mēs piedzimstam no jauna un sagaidām stārķus. Ka esam te un kopīgiem spēkiem aizdedzam svecītes un sagaidām četrus gadalaikus. Esam tieši mēs, kas spēj caur gadu simteņiem sagaidīt veļus.…
