| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Vispārīgas ziņas | 3 | |
| Gliemju veidi | 4 | |
| Gliemju uzbūve, dzīvības norises | 6 | |
| Gliemju nozīme dabā un cilvēku dzīvē | 8 | |
| Interesanti fakti | 8 | |
| Pasaka „Gliemeža nedienas” | 9 | |
| Izmantotā literatūra | 10 |
Gliemji pavisam iedalās 8. klasēs, taču pazīstamākās no tām ir gliemeži, gliemenes un galvkāji. Lielākā daļa gliemju mīt jūrās, neliela daļa mīt saldūdeņos vai uz sauszemes. Gliemju ķermeni sedz čaula. Ķermenim ir 3 daļas: galva, viduklis un kāja. Gliemji ir gan plēsēji, gan augēdāji. Vairojas tikai dzimumiski. Daļa ir šķirtdzimuma dzīvnieki (galvkāji, gliemenes), daļa hermafrodīti (gliemeži). Attīstītas pilnīgi visas iekšējo orgānu sistēmas. Vaļēja asinsrite – asinis no asinsvadiem izplūst ķermeņa dobumā. Pasaulē pavisam mīt aptuveni 100 000 sugu, bet Latvijā tikai 180 no tām. Gliemeži un gliemenes izdala gļotainu vielu, kas palīdz slīdēt pāri nelīdzenām vietām.
Gliemeži ir gliemju tipa pārstāvji. Kaut gan gliemežus vairāk pazīst kā augus ēdošus dārza kaitēkļus, lielākā daļa no to 72 000 sugām dzīvo jūrās un okeānos. Vairums ir plēsīgi mednieki, daži apdullina upuri pat ar spēcīgām indēm. Gliemežu mīkstos ķermeņus aizsargā čaula. Vēderkājiem ir muskuļota kāja, ar ko pārvietoties, un mēle, kas klāta ar maziem zobiņiem barības sasmalcināšanai. …
