Fokusgrupas.
Reizēm, lai iegūtu vai konkretizētu datus ir nepieciešams organizēt fokusgrupas ,kur tiek sakopoti konkrētās mērķauditorijas cilvēki ,kuri atļauj veikt konkrētus mērījumus, veikt konkrētus secinājumus, balstoties uz dažādajiem viedokļiem. Fokusgrupas reizēm tiek veidotas, lai papildinātu aptaujas, skatoties, kuri tad īsti ir problēmjautājumi. Lai veiktu pēc iespējas precīzāku darbību. Šis paņēmiens ir līdzīgs neformālajai intervijai, bet kā jau nosaukums pasaka priekšā – tā ir intervija ar visu cilvēku grupu vienlaicīgi. Oriģināli fokusgrupas bija iekļauta pētījuma sākumposmā, lai palīdzētu attīstīt hipotēzes un jautājumus, arī šobrīd vēl dažreiz fokusgrupu tehnika tiek pielietota šim mērķim. Reizēm fokusgrupu tehnika tiek pielietota, lai iegūtu datus , īpaši kvalitatīvajai pētniecībai, lai noskaidrotu cilvēku viedokļus.
Fokusgrupu vada viens moderators, kura darbs ir vadīt diskusiju fokusējoties uz konkrētajām tēmām un jautājumiem. Grupa pati sastāv no 5-15 cilvēkiem, kuri tiek atlasīti balstoties uz viņu noderīgumu konkrētajā pētījumā. Vairāki pētījumi izmanto vairāk kā vienu fokusgrupu, lai iegūtu datus. Daži pētījumam fokusgrupā pieaicina 10-12 cilvēkus, citi pat pāri 20 , tas atkarīgs no pētījuma struktūras un iespējām. Fokusgrupas moderators iesāk diskusiju ar jautājumiem, kas nav skaidri vai ir diskutējami. Tiek meklēti arī veidi kā iegūt datus, kas vēl nav iegūti pētījumā.(1.279.)
…
