Ansis-Zenta Zenta saprata, ka viņa nevarēs būt laimīga ar Ansi, ka viņi nav radīti viens otram. Jo viņš vairāk dzīvo sapņu pasaule nekā realitātē “Tu esi bez mērķa, tu esi sapņotājs. Man ir jāatsakās no tevis, citādi tu mani novedīsi uz postu..”
Ansis – Tēvs „Kamēr neesi vīrs negremdējies mīlestībā, citādi viņa tev taps par pazušanu.”Ansis atstājot māju, viņš teica: „Ej, Ansi, mācies, strādā uzcītīgi! Tev pieder pasaule!”, „Ej savu ceļu, pa kuru tev nolemts staigāt kamēr neaizmirsti nekad vienkāršs būt un nekad sevi neviltot. Kad cilvēks paliek dabisks, tad viņš arvien kaut kam vēl der, ja arī viņa spēki citādi vāji.” Anša attiecības ar tēvu bija ļoti sirsnīgas kā diviem labiem draugiem, tomēr Anša tēvs atzina, ka viņa dēlam trūkst vīrišķības.
Ansis – Māte „Tēvs, mežkungs un Zenta grib, lai topu vīrišķīgs, vienīgi māte grib, lai palieku kā bērns. Palikšu kā bērns!”
Ansis – Anna Viņa uzskatīja, ka viņš bija jūtīgs, dziļas mīlestības spējīgs. Viņa ar visu sirdi vēlējās padarīt Ansi laimīgu, piederēt viņam, ar miesu un dvēseli.
Ansis -Tālheims Tālheimam nebija savu bērnu un viņam ļoti patika Ansis. Viņš bija ļoti labs un sirsnīgs puisis. Tālheimam bija ļoti žēl, ka viņš vārgst nezināšanā un sapņos, Ansis pat mēģināja zvejot pērles Gaujā. „Tu esi mūsu cerība, tev jātop par mūsu laimi!”
…
