Domāju, ka šādi cilvēki rodas, ja viņiem bērnībā nav ļauts darīt to ko vēlas un redzēt tā iznākumu ,jo vecāki vai kādi pieaugušie to ir ierobežojuši. Un tādā veidā rodas arī šī neuzticība saviem lēmumiem, domām un idejām. Šādiem cilvēkiem mūsdienu pasaulē ir diezgan grūti dzīvot, jo nespēj būt paši kā personība. Uzskatu, ka šo īpašību var mainīt, bet tad jābūt ļoti lielam gribasspēkam , lai pārdzīvotu šo psiholoģisko traumu.
‘’Un viņš saprata, ka vienatne ir tas briesmīgākais būris, kurā cilvēks var sevi ieslodzīt.’’ Šo citātu jau biju dzirdējusi jau iepriekš, tāpēc arī izvēlējos. Piekrītu, šim citātam, jo tā tiešām ir. Ja tev nav draugu, labas attiecības ar kolēģiem, radiem un ģimenes locekļiem tu esi viens šajā pasaulē, kur nevar nevienam izstāstīt kā jūties, paprasīt palīdzību vai vienkārši aprunāties.
“Putniem savvaļā daudz īsāks mūžs nekā tiem, kas dzīvo nebrīvē. ‘’
Manuprāt, šīs citāts rosina mūs nepadoties un baidīties pie kaut kā iesākta. Tā vietā atrast spēku, uzticību un cerību sevī, lai paveiktu iesākto. Tas ir grūti izdarāms, bet ticība sev ir tiešām nepieciešama ikkatram cilvēkam. Šo nepadošanos mēs varam šobrīd izbaudīt mācoties attālināti.
…
