Pēc Latvijas Ārlietu ministrijas izveidošanas Latvijas diplomātiskā dienesta darbības organizācija tika strukturēta atbilstoši starptautiskajā praksē pieņemtiem pasaules valstu ārpolitisko dienestu uzbūves un darbības principiem. Taču Latvijas ārlietu dienesta attīstība turpinājās kā nepārtraukts optimālo variantu meklējumu process faktiski pirmo reizi apgūstamā darbības nozarē. Tādējādi dienesta darbību ietekmēja gan objektīvi, gan subjektīvi apstākļi (veicinoši vai ierobežojoši), kas lika izvēlēties attiecīgā laikposmā iespējamos tālākās attīstības variantus. 20. gadu sākumā Latvijas diplomātiskajam dienestam bija jārisina plašs jautājumu loks, tādēļ tā darbība tika izvērsta visai daudzos virzienos.
Taupības nolūkos no 1920. gada 1. oktobra reorganizēja Ārlietu ministriju un samazināja ministrijas struktūrvienību skaitu un personālsastāvu. Likvidēja Ekonomiski konsulāro departamentu, bet Vispārējo departamentu pārveidoja par Administratīvi juridisko departamentu, Informācijas departamentu likvidēja un kā informācijas nodaļu ietilpināja jaunizveidotajā Politiski ekonomiskajā departamentā.…
