Vērtējums:
Publicēts: 27.03.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Perioperatīvā aprūpe', 1.
  • Konspekts 'Perioperatīvā aprūpe', 2.
  • Konspekts 'Perioperatīvā aprūpe', 3.
  • Konspekts 'Perioperatīvā aprūpe', 4.
  • Konspekts 'Perioperatīvā aprūpe', 5.
  • Konspekts 'Perioperatīvā aprūpe', 6.
  • Konspekts 'Perioperatīvā aprūpe', 7.
  • Konspekts 'Perioperatīvā aprūpe', 8.
  • Konspekts 'Perioperatīvā aprūpe', 9.
  • Konspekts 'Perioperatīvā aprūpe', 10.
  • Konspekts 'Perioperatīvā aprūpe', 11.
  • Konspekts 'Perioperatīvā aprūpe', 12.
  • Konspekts 'Perioperatīvā aprūpe', 13.
  • Konspekts 'Perioperatīvā aprūpe', 14.
Darba fragmentsAizvērt

Pēcoperācijas periods laiks no brīža, kad pacients tiek uzņemts pēcanestēzijas aprūpes nodaļā, līdz viņa mājas vai ambulatorai uzraudzībai. Pēcoperācijas perioda aprūpes pamatuzdevumi ir nodrošināt adekvātu pacienta atveseļošanās gaitu, realizējot profilaktiskos pasākumus pēcoperācijas komplikāciju novēršanai. Ja komplikācijas tomēr rodas, tad veicama ātra to diagnostika un ārstēšana.
Pēcoperācijas perioda iedalījums:
tiešais pēcoperācijas periods (pirmās 24 stundas pēc operācijas);
agrīnais pēcoperācijas periods (sākot ar 2. pēcoparācijas dienu līdz 2 - 3 nedēļām pēc operācijas);
Tiešais un agrīnais pēcoperācijas periods var noritēt gan ambulatori, gan stacionāri, atkarībā no operācijas veida un pielietotās anestēzijas.
vēlīnais pēcoperācijas periods (līdz gadam un ilgāk, jeb līdz darbaspēju atgūšanai vai stabilai seku stāvokļa iestāšanās), kas parasti norit ambulatori un / vai rehabilitācijas iestādē.
Pēcoperācijas perioda gaita:
normāla, t.i., bez vērā ņemamiem fizioloģisko funkciju traucējumiem,
ar komplikācijām, kad ir vērojams blakusslimību paasinājums un papildus patoloģiski stāvokļi.
Tāpēc būtisks ir jautājums par rūpīgu pacienta izmeklēšanu un potenciālo aprūpes problēmu apzināšana jau pirmsoperācjas periodā un to novēršanu. Pēcoperāciju komplikāciju iemesli
Ķirurģiskās ārstēšanas nespecifiskie sarežģījumi, kas nav saistīti ar tiešo ķirurģisko ārstēšanu (urīnceļu infekcija pēc urīnkatetra, izgulējumi vai plaušu artērijas trombembolija ilgstoša gultas režīma gadījumā, u.c.).
Anestēzijas komplikācijas.
Blakusslimības un to medikamentozā terapija (piem. kortikosteroīdi var ietekmēt brūču dzīšanu, u.c.).
Nespecifiskās, piem., brūču infekcija.
Specifiskās operāciju komplikācijas.
Atmošanās pēc vispārējās anestēzijas notiek pēc pacienta izvadīšanas no narkozes, kas beidzas ar nākšanu pie samaņas, ar adekvātu spontānu elpošanu un muskuļu tonusa atjaunošanos. Pamošanās atkarīga no anestēzijas līdzekļu farmakoloģiskām īpašībām, no anestēzijas ilguma, no miorelaksantu tipa, un no organisma detoksikācijas spējām. Vispārējās intubācijas anestēzijas beigās veic ekstubāciju – intubācijas caurulītes evakuāciju no trahejas. Atmošanās secība: 1) atbild uz trokšņiem, savu vārdu, ja skaļi sauc; 2) pacients ir miegains; 3) ir pamodies, bet dezorientēts; 4) pamodies un orientējas laikā un telpā. Atmošanās laikā būtiski ir sekot ne tikai orgānu sistēmu darbībai, bet arī pacienta drošībai. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants