Pirmais un galvenais moments, kas jāņem vērā, salīdzinot Aspazijas un Eduarda Veidenbauma dzeju, ir viņu tik atšķirīgās dzīves un radošās biogrāfijas iezīmes. Ed. Veidenbaums nodzīvoja nepilnus 25 gadus (1867 – 1892), turpretim Aspazija no dzīves aizgāja, to pilnībā izbaudījusi – 78 gadu vecumā (1865 – 1943). Eduarda Veidenbauma vārds plašākai publikai kļuva pazīstams tikai pēc viņa nāves. Dzīves laikā, kā pamatoti norāda Guntis Berelis, “viņu pazina tikai Tērbatas Universitātes studiju biedri kā daudzsološu, taču mūždien finansiālu grūtību māktu studentu, kurš raksta kultūrvēsturiskas apceres, tulko Horāciju no oriģināla (Veidenbaums pratis 10 valodas) un lāgiem arī dzejo. No aptuveni simts sacerētajiem dzejoļiem viņa dzīves laikā nav publicēts neviens.” Turpretim Aspazija slavena kļuva jau agrā jaunībā. Jau 1894. gadā kāds kritiķis rakstīja, ka viņa esot ģeniāla rakstniece, bet jau pēc desmit gadiem tika teikts, ka ar Aspaziju sākusies latviešu modernās rakstniecības vēsture.
Dažkārt tiek diskutēts, kurš dzejnieks – Aspazija vai Veidenbaums – uzskatāms par īsteno modernās dzejas aizsācēju latviešu literatūrā. Veidenbaumam par labu runā, piemēram, G. Bereļa viedoklis, proti, E. Veidenbauma dzejā neesot ne miņas no tajā laikā valdošajām aprakstīšanas nosliecēm, zaudētās paradīzes apjūsmošanas, tīras lirikas un dabas aprakstīšanas, turklāt viņš esot pacēlies pāri “tagad un šeit” lietderības principam, šajā ziņā sekojot dižākajiem Vakareiropas dzejas gariem. …
