-
Arteriālā asinsspiediena novirzes no normas
Neatliekama palīdzība var būt nepieciešama hipertoniskās krīzes gadījumā, kad strauji paaugstinās asinsspiediens, radot stipras galvas sāpes, sliktu dūšu, reiboni, reizēm vemšanu, redzes traucējumus u.c. sūdzības. Nopietnākās komplikācijas krīzes gadījumā ir asinsizplūdums galvas smadzenēs vai akūta sirds mazspēja.
Aprūpējot pacientu ar arteriālu hipertensiju, vēlamais iznākums ir stabili normalizēts asinsspiediens. Lai to panāktu, pacientam jāsaņem nepieciešamā informācija par šīs slimības gaitu, riska faktoriem un ārstēšanas principiem.
Piemērs aprūpes problēmas formulējumam pacientam ar smagu arteriālo hipertensiju:
„Paaugstināts savainojumu risks galvas reiboņu un līdzsvara traucējumu dēļ sakarā ar paaugstinātu asinsspiedienu”
Aprūpes mērķi:
nepieļaut savainojumu rašanos,
veicināt asinsspiediena normalizēšanu.…
Paaugstināts asinsspiediens jeb arteriālā hipertensija. Hipertensija ir hroniska arteriālā asinsspiediea paaugstināšanās, kad sistoliskais spiediens turas virs 140 mm/Hg staba, bet diastoliskais – virs 90 mm Hg staba. Asinsspiediena lielumu ietekmēsirdsdarbības spēks, perifērā asinsvadu pretestība, asins viskozitāte un sirds izsviesto asiņu daudzums. Asinsspiediens mainās atkarībā no fiziskās slodzes, emocionālā stāvokļa, miega u.c. faktoriem. Arī nieru, virsnieru asinsvadu un nervu darbība ietekmē asinsspiedienu. Arteriālā hipertensija ar retiem izņēmumiem ir neizārstējama slimība, ar kuru ir jāmācās sadzīvot un to kontrolēt, uzturot asinsspiedienu normas robežās. Ilgstoši paaugstināts asinsspiediens negatīvi ietekmē organismu: - Sirdij pastāvīgi jāstrādā ar lielu spēku, kas sirds muskulim prasa lielāku skābekļa patēriņu, tāpēc lielāks ir miokarda bojājums vai sirds mazspējas attīstības risks. - Paaugstinātais asins plūsmas spiediens bojā asinsvadu sienu, visvairāk nierēs, acs asinsvadu apvalkā, galvas smadzenēs. Šis bojājums var izraisīt asinsvadu plīsumu vai veicināt aterosklerozes attīstību.
