| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | ||
| 1. | VĒSTURE | |
| 1.1. | LATVIJAS ETNOGRĀFISKAIS BRĪVDABAS MUZEJS | |
| 1.2. | JUGLAS CIEMS | |
| 1.3. | BONAVENTŪRAS MUIŽA | |
| 2. | MŪSDIENAS | |
| SECINĀJUMI |
2. MŪSDIENAS
Arī mūsdienās Berģos turpinās privāto dzīvojamo māju būvniecība. Tiek apgūtas kādreizējās mežu platības un vietas ezera krastā. Te minams projekts „Gadalaiki”, kas paredzēja vairāku privātmāju, rindu māju un daudzstāvu dzīvojamo māju izbūvi Juglas ezera krastā, t.s. Zirdziņu pļavā un Juglas upītes krastā, applūstošās teritorijās. Projektam 2006. gadā tika izsniegta būvatļauja, kuru pēc vairākkārtējām vietējo iedzīvotāju izveidotās biedrības „Berģinieki” sūdzībām dažus mēnešus vēlāk Attīstības departaments apturēja. Kamēr risinās ar šo būvniecību saistītā tiesvedība, „Berģinieki” demonstrē draudzīgas apkaimes pastāvēšanu, organizējot kolektīvas talkas apkaimes sakopšanai, Kaimiņu dienas un citas kolektīvas svinības.
SECINĀJUMI
Var secināt, ka Berģiem ir bijusi ļoti liela izaugsme gan kultūras jomā, gan arī teritoriālajā jomā. Pati esmu daudz ko jaunu uzzinājusi par savu reģionu, piemēram, to, kāda ir Bonaventūras muižiņas vēsture, kā arī to, kādi vēsturiski notikumi ir saistīti ar šo apkaimi. Vēl svarīgi ir zināt to, ka, manuprāt, nav pareizi apbūvēt šo reģionu kā to mēģināja izdarīt ar projektu „Gadalaiki”, jo Berģiem ir jāpaliek tik pat neskartiem un ar svaigu gaisu kā tas bija agrāk. Tādā veidā būtu iespējams popularizēt Berģus kā dabai draudzīgu vidi, kur var pavadīt brīvdienas svaigā gaisā pie ezera.
…
Berģi ir apkaime Rīgas austrumu galā, Juglas ezera krastā, ietverot arī galvaspilsētas robežu. Līdzīgi kā pārējie pierobežas rajoni, arī Berģi veido vienotu veselumu ar Garkalnes pagastu, demonstrējot, ka cilvēciskais faktors tomēr ir būtiskāks par administratīvām formalitātēm. Berģu apkaimes kopējā platība ir 5,706 km², kas ir nedaudz vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 12 345 metri. Noteiktās Berģu apkaimes robežas Rīgas pilsētas teritorijā ir skaidri redzamas, tomēr kontekstā ar apkaimes austrumu daļai piederošo Berģuciema daļu Garkalnes novadā šīs apkaimes robeža vērtējama kā nosacīta, jo morfoloģiski un funkcionāli šī telpa ir vienota — atšķirība rodas tikai dēļ administratīvās pārraudzības. Pēc plānojuma struktūras ir izdalāmas divas Berģu apkaimes daļas — Berģi jeb Baložkalns apkaimes ziemeļu daļā un Berģuciems jeb Juglasparks apkaimes centrālajā un dienvidu. Attiecīgi Berģu apkaimē var runāt par diviem nelieliem lokālajiem centriem — ziemeļu daļā pie Brīvības gatves un dienvidu daļā ap Berģu ielu. Tēma tika izvēlēta tādēļ, ka pati autore dzīvo Berģu apkaimē un šī ir iespēja uzzināt vēl daudz ko vairāk par savu dzīvesvietu.
