Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Sūnas', 1.
  • Prezentācija 'Sūnas', 2.
  • Prezentācija 'Sūnas', 3.
  • Prezentācija 'Sūnas', 4.
  • Prezentācija 'Sūnas', 5.
  • Prezentācija 'Sūnas', 6.
  • Prezentācija 'Sūnas', 7.
  • Prezentācija 'Sūnas', 8.
  • Prezentācija 'Sūnas', 9.
  • Prezentācija 'Sūnas', 10.
  • Prezentācija 'Sūnas', 11.
  • Prezentācija 'Sūnas', 12.
  • Prezentācija 'Sūnas', 13.
  • Prezentācija 'Sūnas', 14.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Nedaudz par...   
  Ir...   
  Uzbūve   
  Sūnas uzbūve (attēls)   
  Dzīves cikls (attēls)   
  Nozīme   
  Izmantošana   
  Purva krokvācelīte   
  Viļņainā divzobe   
  Parastā straussūna   
  Smalkais sfagns   
Darba fragmentsAizvērt

Nedaudz par...
Starp augstākajiem augiem sūnas ir paši primitīvākie augi, kuriem ir stumbrs un lapas, bet nav vadaudu un sakņu.

Aug mežu zemsegā, gan arī uz koku stumbriem un zariem kā virsaudži – epifīti.

Šie augi aug arī uz pašas nabadzīgākās augsnes, pašos nežēlīgākajos apstākļos.

Galvenais augšanas nosacījums – ūdens pietiekamība, tas ir nepieciešams augšanai, un lai augs spētu vairoties.

Vairošanās ar paaudžu maiņu

Sūnas bieži veido blīvu paklāju, kur atsevišķie augi atrodas tuvu viens otram. Šādam paklājam ir sūkļa īpašības, tas dod iespēju adsorbēt un saglabāt ūdeni.
Sūnaugiem nav balstaudu un sūnaugi vienmēr ir nelieli. Lielākoties tie ir 1–2 cm gari, bet parasti nepārsniedz 20 cm garumu. Krietni retāk atrodami lielāki sūnaugi. Piem., ūdenī dzīvojošās avotsūnas, kuras var pārsniegt 60 cm garumu. Vēl garāki ir daži uz kokiem mītošie epifīti.

Autora komentārsAtvērt
Atlants