1) Kāpēc autors tiecas pēc vientulības, kāpēc ļāva vaļu asarām?
1) Šķiet, ka ikvienam – vienalga kristietim vai ne kristietim, dzīvē pienāk brīdis, kad viņš vēršas pie Dieva. Visbiežāk tas ir brīdis, kad klājas grūti, kad ir vissmagāk, kad redzams tikai izmisums. Mēs vēršamies pie Dieva, jo nekā cita mums vairs nav. Nav cita avota, kur smelties spēku, drosmi, ticību un cerību. Manuprāt, vissmagākais un reizē visatvieglojošākais brīdis cilvēka dzīvē ir tad, kad viņam nāk atklāsme par savu patieso būtību. Tad, kad cilvēks saprot, cik patiesībā ir grēcīgs, un tas, kam ticējis līdz šim, ir tikai šīs pasaules veidotas ilūzijas. Tajā brīdī liekas, ka viss grēku smagums reizē gulstas uz pleciem, padarot tevi pavisam niecīgu. Visgrūtāk, vissmagāk ir apzināties, ka neko vairs nevari darīt. Tad likumsakarīgi prātā ir tikai viens jautājums: „Kāpēc Dievs?”. Rodas tukšums, vilšanās, šaubas, dusmas un galu galā milzīgs atvieglojums. Tas ir mirklis, kad mūs var glābt tikai ticība, absolūta paļaušanās uz Dievu, cerība un mīlestība. Patiesības meklēšana Dieva vārdā. …
