Ābele – rožu dz. Malus ģints augs. Ābele ir viena no pirmajām augļu koku sugām, kuru cilvēks sācis kultivēt.
Ābeles audzēšanas sākumi meklējami pirms vairāk nekā 3000 gadiem. Pirmās ziņas par ābeļu audzēšanu bijušas PSRS robežās attiecināms uz periodu, kad Krievija nodibināja ekonomiskus sakarus ar Bizantiju. Spriežot pēc tautas dainām, ābele Latvijā arī bija pazīstama jau ļoti sen.
Ģintī 54 ābeļu sugas ar daudzām pasugām, varietātēm un formām, no tām savvaļā sastopamas 32 sugas.
Pēc ģeogrāfiskā izvietojuma un botāniskām pazīmēm savvaļas ābeles sugām ir 3 lielas grupas.
I. Eirāzijas sugas, kas cēlušās Vidusāzijas, Kaukāza un Rietumeiropas kalnu, kā arī Eiropas mežu rajonos. Šīs sugas ir kultūras ābeles izcelšanās pamatā:
1) M. pumila – zemā ābele ar tās formām, kas pazīstama ar nosaukumu dusenis;
2) M. dasyphylla – pūkainā ābele; aug Riteumeiropā, Kaukāzā, Krimā un Krievijas dienvidu stepju rajonos;
3) M. silvestris – mežābele, aug visā Eiropā.…
