Pirmās pasaules kara rezultātā, Eiropā sāka izveidoties jaunās valstis. Pēc Austroungārijas impērijas sabrukšanas, čehi un slovāki apvienojās un izveidoja neatkarīgu valsti, kur pie varas nāca spēki, kas orientējās pārsvarā uz Antantes valstīm, taču kad tās pieprasīja no Ungārijas atdot viņas kaimiņiem ievērojamu teritorijas gabalu, demokrātiskā valdība tika gāzta. Tika proklamēta padomju vara, sākās karadarbība pret čehoslovāku un rumāņu karaspēku, taču spēka pārsvars bija Ungārijas pusē. Padomju republika krita un pie varas nāca Miklošs Hortijs, kas aizliedza komunistisko partiju. Ungārija parakstīja Triatonas miera līgumu, pēc kura tā zaudēja ievērojamu savas teritorijas daļu. Grūtā stāvoklī nokļuva arī Austrija. Tās teritorija samazinājās, ekonomiskie sakari ar pārējo bijušās impērijas daļu tika pārtraukti, bet sakari ar Vāciju bija stipri ierobežoti. Valsts kļuva par nabadzīgu un cieta pazemojumus. Dienvidslāvu tautas apvienojās ap Serbiju, serbu, horvātu un slovāku karaļvalstī. Serbi centās nodibināt tajā savu vadošo stāvokli. Dienvidslāvijā, nacionālais jautājums izvērsās par nopietnu politisku problēmu. …
