Tiesību normas sastāv no vārdiem, kas savā starpā veido valodas leksisko elementu. Vārdi ir savstarpējās attiecībās viens ar otru, veidojot sintaksi, paralēli veidojas loģiskas saites un attiecības starp vārdiem, kas savukārt veido tiesību normu tekstuāli loģisko elementu.
Jebkuru domu var izteikt dažādos veidos – tātad pastāv arī valodas stila elements. Tiesību normās tiek lietots literārās valodas lietišķais stils.
Ar nožēlu jāmin, ka pagaidām tiesību normās sastopamas daudzas valodas nepilnības, kas rada neskaidrību gan sabiedrībai, gan juristiem, kam šīs tiesību normas jāpiemēro. Neapšaubāmi rodas iemesls gramatiskajai jeb filoloģiskajai interpretācijai, kas Latvijā izpaužas tās vislielākajos apmēros.
Smags juridiskās ētikas pārkāpums ir normatīvo aktu tekstu sagrozīšana un iztulkošanas pēc savām vēlmēm vai sava klienta interesēm. Diemžēl šādi juridiskās ētikas pārkāpumi pastāv dzīvē un viens no šādu gadījumu novēršanas paņēmieniem būtu tīri profilaktisks - pastāvošo normu pilnveidošana un jaunu radīšana, pēc iespējas ievērojot juridiskās tehnikas principus – pasniegt likumdevēja gribu normatīvajos aktos tā, lai tie būtu pēc iespējas vienveidīgāki, lakoniskāki un saprotamāki.
Tātad apskatīsim tiesību normu lomu sabiedrībā, tiesību jaunrades problēmas, kā arī ar valsts valodu saistītos jautājumus tiesību normās.
Likumu kodekss vispār, tā īsa attīstības vēsture un nozīmīgums.
Neatkarīga, sakārtota un neapstrīdama likumdošana, kā arī neierobežota, neapgrūtināta juridiskās informācijas pieejamība un izpratne ir būtiski svarīgas detaļas demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanai, evolūcijai.
Mūsdienu tiesību pirmsākumi būtībā meklējami vai nu civiltiesību tradīcijās, vai paražu tiesību tradīcijās, kas atspoguļo dažādas juridiskās filozofijas, tiesību būtības izpratnes, kā arī pašu tradīciju izpratnes. Izprast šīs tradīcijas nepieciešamas, lai saprastu atšķirības, kas pastāv dažādu valstu tiesību sistēmu starpā, un novērtētu grūtības, kas saistītas ar universālas likumu koncepcijas radīšanu.
Civiltiesības balstās uz likumu kodeksu, ko izstrādājusi likumdošanas vara kā galveno tiesību izpausmes formu, savukārt paražu tiesības izmanto agrāk izspriestu lietu precedentus, uz kuru pamatiem veido likumu un noteikumu sistēmu, ko nostiprina likumdošana.…
Likumu kodekss vispār, tā īsa attīstības vēsture un nozīmīgums, tiesību jaunrade un tiesību normu gramatiskā interpretācija, valsts valoda likumos, juridiskās un citas nepilnības valsts valodas likumos līdz šim); salīdzinājums ar jauno Valsts valodas likumprojektu, valsts valodas likums visu pamatu pamats, nepilnības jaunajā Valsts valodas likumā.
