Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
I. | Tiesību izcelšanās pirmsākumi un to vēsturiskā nepieciešamība | 4 |
II. | Tiesību veidošanās dažādu tiesībzinātnieku izpratnē | 6 |
III. | Tiesību klasifikācija un virzieni | 11 |
IV. | Tiesību teorijas viedokļu daudzveidība | 14 |
V. | Tiesību nozīme | 16 |
Nobeigums | 17 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 20 |
Mūsdienās novērojams tiesību internacionalizēšanās process, arvien plašāku atzinību rod vienotas, pamatotas taisnīguma prasības. Visvairāk internacionalizētas ir cilvēktiesības. Manuprāt tā ir pozitīva iezīme. Tiesību būtības noskaidrošana ir pastāvīgi attīstošs process, tāpēc, kā uzskata tiesībzinātnieks Meļķisis E. – tiesības definēt viennozīmīgi nevar, jo secinājumi ir atkarīgi no daudziem faktoriem. Arī katram pasaules sešu tiesību lokam ir savas atšķirības. Nesaskaņotība starp dzīvi un tiesībām vienmēr ir pamanāma. Katrs jauna virziena meklējums tiesību izpratnē ir jāvērtē kā teorētiķu bezspēcība kaut ko grozīt pašreizējās attiecībās un darbībā, cenšoties legalizēt attiecības, kuras izveidojušās. Dažādo pieeju tiesību izpratnei var izskaidrot ar to, ka izziņas procesā vienmēr pastāv iespēja aizrauties ar kādu parādības pusi, pārspīlēt to, noliegt citas puses. Manuprāt, tāpēc arī ir radušās tik dažādas tiesību teorijas, kā dabisko tiesību doktrīna, vēsturiskā tiesību teorija, juridiskā pozitīvisma teorija, normatīvisms, socioloģiskā tiesību teorija, psiholoģiskā tiesību teorija, tāpēc tiesību izpratne ir attīstījusies tik dažādos virzienos. Svarīga ir atziņa, ka, “lai dziļi izprastu tiesību būtību, visas daudzveidīgās tiesību definīcijas, ja tās atspoguļo kaut kādu realitātes daļu, ir derīgas, jo pietuvina pareizai tiesību būtības izzināšanai”. Svarīgi ir saprast un apzināties, kā to savā darbā “Tiesiskā regulēšana un tās efektivitāte” izvērtējis Strupišs A., ka tiesības ir sociāls institūts – tās nepastāv ārpus sabiedrības. Arī sabiedrība nepastāv bez jebkādas sociālās regulācijas, vienalga kādā formā šī regulācija tiek realizēta. …
Daudzas zinātnes ilgstoši ir nodarbojušās ar tiesību būtības izzināšanu, tomēr vēl joprojām nav izstrādāta vienveidīga tiesību definīcija. Tiesības ir nepieciešamas gan indivīdam, gan sabiedrībai kopumā- indivīds domā par sevi, par līdzcilvēkiem un par apkārtējo sabiedrību. Indivīda un sabiedrības attiecībām nepieciešams to noregulējums, tāpēc ir nepieciešamas un ir radušās tiesības. Tiesību mērķis un uzdevums jebkurā sabiedriskā iekārtā ir veidot cilvēka rīcību un sabiedriskās attiecības, kas būtu taisnīgas, pamatotas uz cilvēkam no dabas piemītošām tiesībām uz dzīvību, brīvību un nodrošinātību. Darbā apskatīts tiesību izcelšanās vēsturiskais aspekts, tiesību veidošanās dažādu tiesībzinātnieku izpratnē, tiesību klasifikācija un virzieni, tiesību teorijas viedokļu daudzveidība, kā arī dots tiesību nozīmes izvērtējums. Darba mērķis ir apskatīt tiesības kā sociālas parādības, kā tās tiek skaidrotas un izprastas pašos tiesību rašanās pirmsākumos un mūsdienās, kad Latvija veidojas par tiesisku valsti. Darbā nav iespējams aptvert un aprakstīt visu autoru izpratni par tiesībām, jo tikai dabisko tiesību teorijas jautājumi vien tiek apspriesti 25 gadsimtus.