-
ES paplašināšanās
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Eiropas Savienības veidošanās un paplašināšanās vēsture | 3 | |
| 1. | Eiropas kopienas veidošanās | 3 |
| 2. | Paplašināšanās uz ziemeļiem | 4 |
| 3. | Paplašināšanās uz dienvidiem | 4 |
| 4. | Paplašināšanās ar Austriju, Zviedriju un Somiju | 5 |
| 5. | Paplašināšanās uz austrumiem | 6 |
| Ar ES paplašināšanos saistītās problēmas | 7 | |
| Pievienošanās kritēriji | 7 | |
| Pievienošanās process | 8 | |
| ES piedāvātā pirmsiestāšanās stratēģija | 8 | |
| Situācija Latvijas un ES sarunās | 9 | |
| Iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu delegācija | 10 | |
| Latvijas iestāšanās ES sarunu noslēgšana Kopenhāgenas ES Padomē | 10 | |
| Latvijas un Eiropas Savienības attiecību un iestāšanās sarunu hronika | 11 | |
| Literatūras saraksts | 15 |
Vēl šobrīd Eiropas Savienību (ES) jeb Eiropas Kopienu veido 15 dalībvalstis: Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Lielbritānija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Somija, Vācija un Zviedrija, taču 2002. gada 13.decembrī Kopenhāgenas samita laikā arī kandidātvalstis: Latvija, Lietuva, Igaunija, Ungārija, Polija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Malta un Kipra tika aicinātas iestāties ES.
Rietumeiropas pēckara vēsture lielā mērā ir uzskatāma tieši par Eiropas Savienības veidošanās un paplašināšanās vēsturi. Eiropas Kopiena Māstrihtas līguma “0” pantā (ES līguma 49.p., ex. “0”p.) nosaka, ka “..katra Eiropas valsts var lūgt, lai to uzņem par Savienības locekli. Tā adresē iesniegumu Eiropas Savienības Padomei, kas pieņem vienprātīgu lēmumu, apspriedusies ar Komisiju un saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, kurš pieņem lēmumu ar visu tā locekļu absolūtu balsu vairākumu. Uzņemšanas nosacījumus un šādas uzņemšanas izraisītos pielāgojumus līgumos, kuri ir Savienības izveides pamatā, nosaka dalībvalstu nolīgums ar valsti, kas iesniegusi uzņemšanas iesniegumu. Šo nolīgumu iesniedz ratifikācijai saskaņā ar katras līgumslēdzējas valsts attiecīgām konstitucionālām prasībām….”…
Šajā darbā īsi un konkrēti aprakstītas ES paplašināšanās, valstis, kas iestājas, to mērķi un iestāšanās kārtība. Sīkāk izskatīta Latvijas un ES attiecību hronoloģija.manuprāt katram, kurš ir gan pret Latvijas iestāšanos ES, gan par būtu interesanti uzzināt kā notiek kandidātvalstu uzņemšana ES, kā tas ir noticis iepriekšējās paplašināšanās kārtās.
