Meksika savu neatkarību pasludināja 1810. gadā, līdz tam bija Spānijas koloniālā valsts. Konstitūcija tika pieņemta vairāk kā simts gadus vēlāk - 1917.gadā. Mūsdienās tā ir prezidentāla demokrātija. Meksikā saglabājies vēsturiskais mantojums, ko atstājuši Spānijas kolonizatori, joprojām iespējams saskatīt daudz un dažādas līdzības ar Spāniju vairākās jomās, jo īpaši kultūrā un tradīcijās. Meksika piedzīvojusi apbrīnojamas pārmaiņas politiskajā sistēmā, spējot saglabāt savu neatkarību dažādos režīmos. Meksikā vairākas reizes tika piedzīvotas ekonomikas krīzes: 1976-1977. 1982-1989, 1994-19961. Tieši šīs krīzes valstī bijis katalizators, demokratizācijas procesu attīstībai. Meksikā šajos krīzes periodos bija bezdarbs, augsta inflācija un citi faktori, kurus var novērot šī brīža situācijā, kāda valda pasaulē. 2000. gada 2.jūlijā norisinājās prezidenta vēlēšanas, kuras iezīmēja jaunu attīstības posmu Meksikas demokratizācijas attīstībā – ar 43 % balsu pārsvaru uzvarēja Nacionālās Rīcības partijas (Partido Accion National jeb PAN) kandidāts, līdz ar to noslēdzot vairāk kā sešas dekādes, precīzāk, 71 gada ilgušo Institucionālās Revolucionārās partijas (Partido Revolucionario Institucional jeb PRI) valdīšanu, kas tika saukta par oligarhu partiju. Tajā bija gan korupcija, gan dažāda veida darbības, lai neļautu citām partijām iegūt varu. Pirmsvēlēšanu laikā abu partiju kandidāti – F.Labastida (PRI) un opozicionārs V.Foks (PAN) televīzijā piedalījās debatēs, kur PRI kandidāts cieta smagu sakāvi, neskatoties uz to, ka viņa priekšvēlēšanu kampaņa bija dārgākā Meksikas vēsturē. …
