Bērniem sirds relatīvā masa un asinsvadu kopējais šķērsgriezums ir lielāks nekā pieaugušajiem.
Visintensīvāk sirds aug pirmajos dzīves gados un pusaudžu perioda beigās.
Sirds forma jauniešiem ir lodveida, un krūškurvī sirds atrodas augstāk nekā pieaugušajiem.
Galīgo formu sirds iegūst vecumā ap 10 gadiem.
Bērniem pieaugot sirdsdarbība palēninās.
Bērniem sirdsdarbību vairāk ietekmē simpātiskie nervi, tāpēc sirds saraujas ātrākā ritmā.
Parasimpātisko nervu ietekme uz sirdi sāk izpausties tad, kad bērns sāk intensīvi nodarbināt skeleta muskulatūru, proti, kad sāk staigāt. …
