• Lielākā labuma ētika. Pragmatiskā ētika saistāma ar Džeremija Bentmena „morālo aritmētiku” un Džona Stjuarta Milla liberālismu. Utilitārismam ir divi veidi- darbības un likuma/ noteiktuma utilitārisms. Darbības utilitārisms atzīst lielākā labuma, baudas, laimes principu- formulu, pēc kuras var aprēķināt sekas, lai izvairītos no bezjēdzīgas un neefektīvas rīcības. Likumu utilitārisms pārbauda likumu un normu lietderību- vai tās atbilst taisnīguma kritērijam, kas iekļauj lielākā labuma principu un kas vienmēr norāda uz lielāku labumu no visiem iespējamajiem. Pragmatisms akcentē darītā lietderīgumu, efektu, rezultivitāti, auglīgumu, tādējādi turpinot utilitārisma iedibināto rezultātu un seku apsvēršanu. Pragmatisma ētika vairāk adresēta praktiskai lemšanai- saprātīgai un jēgpilnai izvēlei un situatīvai rīcībai.
• Lojālais ētiskais stils saistīta ar uzticēšanos, identificēšanos ar kādu locekli.
• Piesardzīgais jeb konservatīvais stils prasa nesasteigtu un pārdomātu darbību, tas neatbalsta risku, cenšas pieļaut pēc iespejas mazāks kļūdu.
• Aristokrātiskais jeb pašcieņas stils balstās uz tādām vērtībām kā gods un pašlepnums.
• Iejūtīgais stils paredz, ka nebūt iejūtīgam ir pat ļaunāk kā kļūdīties esot iejūtīgam, tiek žēlots, dots un ievērots vājais. Viena no lielākajām vērtībām ir līdzcietība.
• Vitālais stils uzsver individuālo varēšanu, tam raksturīgs augsts prasīgums pret sevi un pret citiem.
• Intuitīvajam jeb sievišķīgajam stilam raksturīga uzticēšanās iekšējai pieredzei bez īpašas analīzes un ilgas apsvēršanas.
…
