Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Statistikas pārskats par civillietām pirmajā instancē Latvijas tiesās 2009. gadā, http://juridika.tiesas.lv/ | 4 | |
Statistikas pārskats par civillietām pirmajā instancē Latvijas tiesās 2008. gadā, http://juridika.tiesas.lv/ | 4 | |
1. | Paternitātes jēdziens un noteikšanas veidi | 5 |
2. | Paternitātes apstrīdēšana | 10 |
2.1. | Paternitātes pieņēmuma apstrīdēšana | 10 |
2.2. | Paternitātes atzīšanas apstrīdēšana | 13 |
Nobeigums | 16 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 18 |
Paternitāte – tēva tiesiskās attiecības ar bērnu, kas nodibināta uz likuma vai tiesas sprieduma pamata.1 Paternitāte nozīmē bērna un tēva attiecību sociālo un tiesisko atzīšanu.
Bieži cilvēki jauc tiesisko paternitāti ar bioloģisko paternitāti, kas ir medicīnisks jautājums. Tiesiskā paternitāte ir vērsta uz to, lai panāktu līdzsvaru starp „bioloģisko patiesību”, kas atspoguļo bioloģisko un ģenētisko paternitāti, un „sociālajām vecāku un bērnu attiecībām”, kuras attiecas uz personu, kas dzīvo kopā ar bērnu un rūpējas par tā tiesību un brīvību ievērošanu un īstenošanu.
Arī Civillikumā noteicošais faktors ir bērna izcelšanās noteikšana no tēva –paternitāte. Civillikumā noteiktie paternitātes noteikšanas veidi ir paternitātes pieņēmums, paternitātes brīvprātīga atzīšana un paternitātes noteikšana ar tiesas spriedumu.
Civillikuma 146.panta 2.daļā tiek noteikts paternitātes pieņēmums – par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei (bērna mātei) laulības laikā vai ne vēlāk kā 306.dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs. Un CL 146.panta 3.daļā tiek noteikts, ka bērns, kas piedzimis sievietei ne vēlāk kā 306.dienā pēc laulības izbeigšanas, ja sieviete jau stājusies jaunā laulībā, uzskatāms par dzimušu jaunā laulībā. Šajā gadījumā par bērna tēvu tiek uzskatīts jaunais bērna mātes vīrs.
Savukārt, paternitātes brīvprātīga atzīšana un paternitātes noteikšana ar tiesas spriedumu, tiek paredzēta gadījumos, ja bērna izcelšanās no tēva nav konstatējama atbilstoši CL 146.panta 2. un 3.daļā vai tiesa atzinusi, ka bērns nav cēlies no viņa mātes vīra.2 Šādu regulējumu nosaka arī Eiropas Konvencijas par bērnu tiesisko statusu, kuri nav dzimuši laulībā. Konvencijas 4.pants paredz, ka jebkura bērna, kas nav dzimis laulībā, izcelšanās no tēva var tikt konstatēta vai noteikta ar labprātīgu atzīšanu vai ar tiesas nolēmumu.…
Ievads 3 1.Paternitātes jēdziens un noteikšanas veidi 5 2.Paternitātes apstrīdēšana 10 2.1.Paternitātes pieņēmuma apstrīdēšana 10 2.2. Paternitātes atzīšanas apstrīdēšana 13 Nobeigums 16 Izmantotās literatūras saraksts 17 Pēdējos gados arvien pieprasītāka kļūst paternitātes noteikšana, jo šis fakts ir svarīgs ne tikai vecāku un bērnu, un trešo personu zināšanai, bet tas skar citas civiltiesisko attiecību jomas un to dalībniekus, piemēram, mantojuma tiesības. Tas arī ir viens no cēloņiem, kāpēc to cenšas noskaidrot. Vēl viens piemērs ir uzturlīdzekļu piedziņas jautājums, kas, manuprāt, nopietni ietekmē bērna labklājību. Un tiesu statisktika parāda pa 2009.gada pirmās instances tiesā saņemti 6743 lietas par līdzekļu piedzīšanu bērna uzturēšanai. Tiesu statisktika arī parāda, ka bieži ir notiek strīdi par bērna izcelšanos noteikšanu, kas parasti izpaužas kā prasība, vai nu paternitātes noteikšanai ar tiesas spriedumu, vai arī paternitātes apstrīdēšanā 2009.gadā šādu saņemto lietu skaits sasniedza 628 lietas1, kas salīdzinājumā ar 2008.gadu ir mazliet sarucis, jo 2008.gadā pieņemto lietu skaits bija 678.