Piedāvātais kopsavilkuma materiāls ir par ziņu veidošanu un mediju darbinieku iespējām ietekmēt notikumu pasniegšanas kārtību. Tā kā manā rīcībā nonāca tikai S.Kruka un I.Šulmanes pētījums, tad mans skatījums uz mediju kvalitāti varētu būt nepilnīgs. Tamdēl iekļāvu preses izdevuma dienas kārtības īsu analīzi, ko veidoju atsaucoties uz izlasīto pētījumu un I. Kursā apskatītos materiālus. Papildus izlasot S.Kruka un I..Šulmanes pētījumu un apskatot dažādas publikācijas un to komentārus internetā piedāvāju savu skatījumu uz Latvijas mediju kvalitāti.
Latvijas masu medijos publiskais diskurss sastāv no ziņām vai publikācijām, kas ir atkarīgs no mediju veida. Teorētiski ziņai vajadzētu “runāt pašai” tikai par situāciju, par ko tā informē, tātad žurnālista vai reportiera viedoklis tajā nedrīkst parādīties. Ziņas veidošana ir sociālās un kultūras vides noteikta. Process notiek vairākos līmeņos:
Paša žurnālista pasaules redzējums;
Preses izdevuma redakcijas politika;
Sabiedrības vērtības, kas katrā kultūras vidē var atšķirties.1
Izklausās diezgan abstrakti, jo lai veidotu publikāciju vai sižetu par kādu notikumu uz turieni ir jādodas kādam, kurš pieraksta, intervē, novēro.
Tas, par ko medijs informē sabiedrību pie mums nonāk -
1)atlases veidā, jo pilnīgu visus notikumus nav iespējams parādīt, tātad kāds balstoties uz kaut kādiem faktoriem izvēlas pāris ziņas no plašā notikumu klāsta.
2)Ziņu, publikāciju kādam ir jāveido, kas nozīmē, ka jebkurā gadījumā pilnīgi subjektīvs skatījums tas nevar būt. Ir grūti būt pilnīgi objektīvam. …
