Dzīves līmeņa raksturošanas iespējas. Latvijas salīdzinājums ar pārējo Eiropas Savienību

Secinājumi.
Izpētot iegūtos grafikus un analizējot iegūto informāciju, jāsecina:
Dzīves līmeņa raksturošanai var lietot dažādus datus. Kā pirmie tiek minēti – tautas attīstības indekss, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju un nacionālais kopprodukts uz vienu iedzīvotāju.
Dzīves līmeņa rādītāji ir pateicīgi, lai savstarpēji salīdzinātu valstis vai reģionus.
Dzīves līmenis dažādās pasaules vietās atšķiras.
Datubāzes, kuras apkopo informāciju par dzīves līmeni un rādītājiem, kas to raksturo ir – Eurostat statistikas birojs, Pasaule Banka, Apvienoto Nāciju Organizācija.
Par dzīves līmeni bieži tiek runāts medijos, to pamatoju ar fakti, ka pētījuma laikā bieži uzdūros dažādiem avīžu un žurnālu rakstiem, kur tika raksturots dzīves līmenis.
Eiropas Savienības valstis izceļas ar augstiem dzīves līmeņa rādītājiem.
Latvija var atrasties ANO izveidotajā valstu kategorijā, kur dzīves līmenis tiek raksturots izmantojot tautas attīstības indeksu Latviju var pieskaitīt pie „ļoti augsti attīstām valstīm,” pateicoties saviem zinību rādītājiem – lasīt prasmei un cilvēku uzņemšanai skolās.
Par dzīves rādītājiem pieņemot iekšzemes kopprodukta un nacionālā kopprodukta datus, tad zemākais dzīves līmenis ir Latvijā, Bulgārijā, Rumānijā un Lietuvā. Savukārt augstākais – Luksemburgā, Austrijā, Zviedrijā, Vācijā, Beļģijā.
Ja Bulgārija un Rumānija nebūtu Eiropas Savienībā, tad Latvija atrastos pēdējā vietā pēc kopproduktu datiem.
Ja saliek kopā visus trīs rādītājus, Latvijā dzīves līmenis ir viduvējs.
…