Preces un pakālpojumi, kas ir saražoti un ko cilvēki var iegadaties tiek iedalītas :
privātajās;
sabiedriskajās.
Privātās preces un pakalpojumi ir paredzēti individuālam patēriņam un kad par preci ir samaksāts tā nokļūst pircēja īpašumā, patērēšana nav kopīga, otra īpašība, kas nosaka preces privātumu ir tāda, ka preci var ražot gan lielās, gan mazās vienībās, lai tās varētu iegādāties katrs pircējs atbilstoši savām vēlmēm un vajadzībām.
Sabiedriskās preces un ir tādi produkti, kas nav dalāmi un ko nevar pārdot atsevišķam individuālam patērētājam, jo tie nav izslēdzami no konkurējoša patēriņa ar citiem labumiem. Ta ir sfēra, kur nav iespējams vai nav lietderīgi īstenot pirkšanas un pārdošanas attiecības, piemēram, ceļu lietošana, parku apmeklēšana, valsts aizsardzība, ielu apgaismošana, tiltu izmantošana.
Sabiedriskās preces iedala īsti sabiedriskajās precēs un šķietami jeb gandrīz sabiedriskajās precēs.
Šķietami jeb gandrīz sabiedriskās preces ir sabiedriski nozīmīgas preces, kas dod lielu labumu gan pašam indivīdam, gan sabiedrībai kopumā. Tās veicina cilvēku fizisko un garīgo attīstību, un sabiedrības ieguvums kopumā ir daudz lielāks nekā šo preču izmaksas.
Šķietami sabiedriskās preces piedāvā valsts, nodrošinot ar tām visus cilvēki neatkarīgi no viņu ienākumu līmeņa, šādas sfēras, piemēram, ir bezmaksas vidējā izglītība, veselības aprūpe, iekšējās kārtības nodrošināšana, aizsardzības pakalpojumi. Par sabiedriskajām precēm un pakalpojumiem maksā valsts. Šie izdevumi tiek segti no valsts budžeta ieņēmumiem.
…
