Klīniskā psiholoģija – „klīnisks” – termins aizgūts no medicīnas, jo vistuvāk raksturo metodi, kas nepieciešama, lai ārstētu.
Helmholtzs izgudro hronogrāfu, kas veicina precizitāti fizioloģijā un psiholoģijā.
1889.g. Lightner Witmer pirmo reizi saskaras ar garīgo atpalicību.
1896.g. tiek izveidota „psiholoģiskā klīnika”
Definīcija: Klīniskā psiholoģija - psiholoģijas nozare, kas iekļauj zināšanas, prasmes un pieredzi, lai sniegtu atbilstošu psiholoģisko palīdzību dažādu garīgo, emocionālo un uzvedības traucējumu, kā arī psiholoģisko problēmu gadījumos (diagnostika, traucējumu mazināšana vai to iespējama novēršana, problēmu risināšana, profilakse).
Klīniskais psihologs - speciālists, kura galvenās darbības jomas ir psihodiagnostika, psiholoģiskā konsultēšana, iepriekšējās izmeklēšanas un tiesas darbs, pētniecība, izglītošana un sabiedrības garīgās veselības nostiprināšana. Papildus pēc atbilstošas pēc diploma apmācības klīniskais psihologs var specializēties par psihoterapeitu vai par tiesu psiholoģijas ekspertu.
…
