Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.01.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'T.Zeids "Senākie valstiskie veidojumi Latvijā latviešu buržuāziskās historiogrāf', 1.
  • Konspekts 'T.Zeids "Senākie valstiskie veidojumi Latvijā latviešu buržuāziskās historiogrāf', 2.
  • Konspekts 'T.Zeids "Senākie valstiskie veidojumi Latvijā latviešu buržuāziskās historiogrāf', 3.
Darba fragmentsAizvērt

Valsts forma ir atkarīga no sabiedrības sociāli ekonomiskās attīstības pakāpes. Tā kā pirmatnējās kopienas iekārtā nebija šķiru, tad tolaik nevarēja būt arī valsts kā tipiska šķiriska institūta. Tikai pirmatnējās kopienas sairšanas posmā, kad sākās sabiedrības šķiriskā diferenciācija, novērojama arī valsts iekārtas dīgļu rašanās.
Jautājums par to, vai Latvijā pirms vācu iebrukuma ir bijusi valsts vai ne, ir visai sarežģīts un daudz diskutēts.
17.gs plaši izskanēja Einhorna teiktie vārdi, ka senie latvieši pirms vāciešu ienākšanas nav pazinuši ne valdību, ne kārtību, ne arī reliģiju, bet ar visu to viņus ir iepazīstinājuši vācu ienācēji. Grūbers, Latviešu Indriķa hronikas pirmais izdevējs, pārvērta šos vārdus spārnotā izteicienā, ka, iebrūkot Latvijā un Igaunijā, vācieši atraduši še barbarisku un nekulturālu tautu, kas dzīvojusi bez karaļa, bez likuma, bez dieva.
Vācu žurnālists Jordāns deklarēja, ka hronists Latviešu Indriķis nav vis bijis latvietis, bet gan vācietis, jo no neizglītota pagāniska latviešu puikas neesot varējis attīstīties izglītots kristīgo svētnieks un latīņu autors.
Vācu vēsturnieki savos darbos pauda uzskatus, kuri nebija pieņemami tai laikā Baltijas vācu historiogrāfijā dominējošai apoloģētu skolai. Latviešu buržuāziskā historiogrāfija bija vēl vāji attīstīta, un tolaik bija tikai viens akadēmiski izglītots un vērā ņemams latviešu vēsturnieks – Jānis Krīgers-Krodznieks. Pēc Krodznieka domām, vāciešiem iebrūkot, latvieši un zemgaļi atradušies vēl uz dzimts būšanas stāvokļa, tomēr viņš konstatē, ka zemgaļiem bijušas valstis un katrā valstī – pils ar pilsētu vēlāk Krodznieks izteicās visai skeptiski par to, ka vāciešiem ienākot, latviešiem jau bijusi sava attīstīta valsts. „Latvijas vēstures” I daļā Krodznieks gan nostājas pret vācu kultūrtrēģerisma teoriju, bet tālāk raksta : kas viņiem trūka, tas varēja būt un bija tā valdības forma, kāda rietumeiropiešos bija izveidojusies zem romiešu iespaida.

Autora komentārsAtvērt
Atlants