Krievijas Nacionālās bibliogrāfijas vēsture

1933. gadā Grāmatu Palātai piešķīra tiesības saņemt visu Savienībā esošo republiku obligātos eksemplārus
No 1935. gada GP tika pārdēvēta par Vissavienības Grāmatu Palātu, kuras pienākumos bija bibliogrāfiskā uzskaite un informēšana par PSRS iznākušajiem izdevumiem, preses statistika, bibliogrāfisko uzziņu sniegšana, kadru sagatavošana, obligātā eksemplāra saņemšanas un sadales kontrole.
Lielā Tēvijas kara sākumā ugunsgrēkā cieta GP, tai skaitā arī jau sastādītie bibliogrāfiskie katalogi. Sadega sistemātiskais katalogs 4mil. kartīšu apjomā, obligātā eks. arhīvs, rokraksti. Uguns bija saudzējusi tikai ģenerālkatalogu. Taču GP darbs turpinājās arī kara gados, izdeva hronikas, daļēji darbojās arī obl. eks. piegāde.
Pēckara gados pamatuzdevums valsts bibliogrāfija bija atjaunot kārtējās bibliogrāfijas reģistrēšanu. Tika izdoti papildus izdevumi grāmatu hronikai par 1941.-1944.gadu. No 1948.gada regulāri izdod bibliogrāfiju bibliogrāfijas, kas saucas „Padomju bibliogrāfijas bibliogrāfija”.. Attīstās centrālās kataloģizācijas sistēma. Paplašinās iespiesto kartīšu izlaide, tās izmantoja ne tikai, bet arī preses izdevumiem un recenzijām.
No 1979.gada nac. bibliogrāfija tiek apkopota datu bāzē. Tajā tiek reģistrēti pārsvarā Krievijā izdotie dokumenti, to bibliogrāfiskie apraksti, sakārtoti UDK sistēmā.
Mūsdienās Krievijas nacionālā bibliogrāfija pamatojas uz 1992.gada dekrētu „О Российской книжной палате” (Nr.1499 1992.gada 30. nov.) Vissavienības GP tika pārveidota par Krievijas GP. Tā veic Valsts bibliogrāfijas centra, arhivēšanas, izdevējstatistikas, starptautisko standartu pielāgošanas un zinātniski pētnieciskās funkcijas. Savu galveno uzdevumu- uzskaiti, reģistrēšanu, glabāšanu un bibliogrāfisko rādītāju izdošanu, tā veic pamatojotie uz bezmaksas obligāto eksemplāru (1994.g. likums par obl.eks.).
…