Dzejnieks, prozaiķis. Dzimis kalēja ģimenē Vecpiebalgas Incēnos. mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā. Strādājis par laukstrādnieku. 1901. gadā ieguvis tautskolotāja tiesības, strādājis par skolotāju. 1905. gada revolūcijas laikā žurnāla “Kāvi” redaktors. Pēc tā aizliegšanas emigrējis, dzīvojis Šveicē, Somijā, Norvēģijā. 1909. gadā atgriezies Latvijā. 1911.—13. gadā atradies apcietinājumā. 1. pasaules kara laikā strādājis dažādās avīzēs. Iestājoties par Latvijas neatkarības ideju, bijis Latvijas Nacionālās padomes un Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces loceklis un Saeimas deputāts. 1920.—1940. gadā laikraksta “Jaunākās Ziņas” literārās nodaļas vadītājs. 1928.—1935. gadā daiļliteratūras žurnāla “Piesaule” vadītājs, 1942.—1944. gadā vadījis literāro žurnālu “Latvju Mēnešraksts”. 1944. gadā emigrējis uz Zviedriju, kur turpinājis sabiedrisko darbu līdz savai nāvei. 1992. gadā pārapbedīts savās Vecpiebalgas mājās “Saulrietos”, kur kopš 1984. gada darbojas K.Skalbes memoriālais muzejs. Atklāts 1987. gadā. Celtnes arhitektūrai raksturīgi 20. gs. 20. gadu Piebalgai neierasti lieli logi rietumu pusē, plaša godu istaba, kolonnas un krāsnis. Istabas grezno majestātiski svečturi, kas vedina atcerēties Skalbes pasakas un ļauj māju dēvēt par pasakķēniņa pili. Muzeja ekspozīcijā saglabāts tāds mājas iekārtojums, kāds tas bijis Skalbju dzīves laikā. Te reiz svinēti visi ģimenes godi, šodien muzejs apmeklētājiem piedāvā īpašu rituālu svinīgiem dzīves notikumiem.
Iepretim mājai – Vaktskalnā – atrodas Skalbju ģimenes kapi, kur apbedītas dzejnieka, viņa kundzes un meitas pelnu urnas. No „Saulrietiem“ redzamais Alauksta ezers ir viena no gleznainākajām dabas ainavām Piebalgā.
…
