Ja kāda persona neizpilda tiesību aktos (likumos, līgumos) noteiktos pienākumus, tai iestājas juridiska atbildība, t.i., šī persona ir atbildīga valsts vai tās personas priekšā, kuras tiesības tā ir aizskārusi. Juridiskā atbildība rada negatīvas sekas personai, kas neievēro likumus. Ir vairāki juridiskās atbildības veidi.
Juridiskā atbildība iestājas tikai tad, ja tā ir paredzēta tiesību aktos. Ja tiesību akti neparedz atbildību par kādu tiesību pārkāpumu, tad labākajā gadījumā vainīgajai personai var iestāties tikai morāla rakstura atbildība.
Civiltiesiskā atbildība nav paredzēta par konkrētiem pārkāpumiem, kā tas ir krimināltiesībās vai administratīvajās tiesībās, tomēr tas nenozīmē, ka tās nav vispār. Jebkurš civiltiesisko normu pārkāpums var radīt kādai personai materiālos zaudējumus, kurus savukārt tiesību normu pārkāpējam ir jāatlīdzina.
Juridiskās atbildības veidi: Civiltiesiskā, administratīvā, disciplinārā, krimināltiesiskā.
Civiltiesiskā atbildība
Iestājas par civiltiesiskiem pārkāpumiem
Paredzēta Civillikumā un citos likumos
Materiālā atbildība [galvenais veids]
Nemateriālā atbildība
Administratīvā atbildība
Iestājas par administratīva rakstura pārkāpumiem
Paredzēta galvenokārt Administratīvo pārkāpumu kodeksā, attiecīgos likumos, pašvaldību izdotajos saistošos noteikumos.…
