-
Olnīcu vēzis
CEA (karcinoembrionālais antigēns) konstatējams resnās zarnas adenokarciomas gadījumā, kā arī mucinoza un endometrioīda olnīcu vēža gadījumā.
hGG (horiongonadotropīns) daudzums palielinās olnīcu germinogēno audzēju gadījumos, kaut gan tas ir specifisks trofoblastiskajiem audzējiem.
Kā sijājošās diagnostikas metodi sievietēm ar palielinātu risku ieteicams veikt bimanuālu rektovaginālu izmeklēšanu, transvaginālu ultrasonogrāfiju, krūšu izmeklēšanu (mastogrāfiju vai krūšu ultrasonogrāfiju), kuņģa un zarnu trakta izmeklēšanu (kuņģa rentgenoloģisku izmeklēšanu, irigoskopiju, rektoskopiju) un CA-125 noteikšanu. Izmeklēšanu veikt divas reizes gadā, sākot no 25 gadu vecuma, bet ne vēlāk kā piecus gadus pirms tā vecuma, kad ģimenes anemnēzē konstatēts olnīcu vēzis.
Jāpiebilst, ka pat rūpīga sijājoša diagnostika negarantē agrīnu slimības diagnosticēšanu, tādēļ sievietēm ar ļoti lielu slimības risku tūlīt pēc vēlamā bērnu skaita piedzimšanas ieteic veikt profilaktisku histerektomiju, izņemot arī piedēkļus, un pēc operācijas lietot hormonaizstājējterapiju (HAT). Tomēr ir pētijumi, kas apšauba šīs operācijas lietderību, jo pēc tam var attīstīties primāra vēderplēves karcinomatoze.
…
Olnīcu vēzis gan morfoloģiski, gan klīniski ir visai neviendabīga pataloģija. Šķir trīs galvenās olnīcu vēžu formas – epiteliāls, germinogēns un stromāls audzējs. Šo audzēju klīniskā izpausmes, ārstēšana un prognoze ir atšķirīgas. Apmēram 90% gadījumu konstatē epiteliālos audzējus, tādēļ galvenokārt tiks raksturota tieši šī vēža forma. Maligni transformēties var visi olnīcā esošie šūnu veidi, tomēr visbiežāk notiek virmas epitēlija malignizēšanās. Olnīcu vēža slēptās norises dēļ to visbiežāk diagnosticē ielaistās stadijās, un 80-85% slimnieču mirst no šīs slimības. Epiteliālie audzēji reti kad rodas sievietēm pirms 30 gadu vecuma; to biežums strauji pieaug pacientēm no 50 līdz 70 gadiem. Germinogēnos audzējus parasti konstatē bērniem un jaunām sievietēm, visbiežāk līdz 30 gadu vecumam. Tā kā dažu ķīmijpreparātu efektivitāte ir liela, pilnīgu vai daļēju remisiju izdodas panākt pat līdz 80% gadījumu, tomēr kopējā piecu gadu dzīvildze ir tikai 25-30% gadījumu, bet slimniecēm ar slimību III un IV stadijā tikai 5-17% gadījumu.
