Šarls Bodlērs tiek uzskatīts par vienu no simbolisma priekštečiem. Simbolisms sākotnēji radās Francijā 19. gs. 70.-80. gados kā noliedzoša reakcija uz tolaik dominējošo reālismu un naturālismu. Simbolisma pirmsākumi franču dzejā meklējami jau Šarla Bodlēra (1821-1867) daiļradē, it īpaši krājumā "Ļaunuma puķes" (1857. Pēc tā iznākšanas šis krājums izsauca asu lasītāju un kritiķu reakciju. "Ļaunuma puķēs" Bodlērs, lietojot tā laika lasītājus šokējošu izteiksmi, pievēršas tādām tēmām kā nāve, grēks, meli, iznīcība, seksualitāte, ļaunums.
Tāpat par vienu no simbolisma priekštečiem uzskata amerikāņu autoru Edgaru Alanu Po (1809-1849), no kura ietekmējies un kura darbus savā laikā tulkojis arī Bodlērs. Vēlākai simbolisma attīstībai neapšaubāmi izcili svarīga nozīme ir vācu filosofa Frīdriha Nīčes (1844-1900) darbiem un uzskatiem. Viņš bijis arī kritiķis un tulkotājs.
1886. gadā Parīzes laikrakstā Le Figaro dzejnieks Žans Moreass publicējis simbolisma manifestu, kur uzsvēris, ka mākslas augstākais uzdevums ir ar simbolu starpniecību atklāt ikdienišķajai pieredzei slēpto ideālo (ideju) pasauli.…
