Sociālā psiholoģija

1.Sociālās psiholoģijas priekšmets.
Sociālā psiholoģija- zinātne par cilvēku vai personību saskarsmes procesos/zinātne, kas pētī cilvēku uzvedības un rīcības likumsakarības, kas izriet no cilvēku ieslēgtības sociālajās grupās, kā arī šo grupu psiholoģiskos raksturojumus.
Soc. psihol. ir grupu psiholoģija, kas pētī dažādas grupas un grupas ietekmi uz indivīdu un indivīda ietekmi uz grupu. Tā pētī arī sabiedrību kā veselumu, kā arī sabiedrības atsevišķas institūcijas, kuras tiek pētītas sabiedrības iekšienē, kontekstā. Pēta kā citu klātbūtne ietekmē cilvēka domāšanu, jūtas, uzvedību. Zinātnes rašanās iemesls ir tas, ka pastāv sabiedrībā dažādas parādības, kuras nevar izskaidrot nedz socioloģija, nedz psiholoģijas, nedz vispārīga psiholoģija. Pētī kā cilvēki domā viens par otru, kā ietekmē viens otru, kā attiecas viens pret otru. Izmanto elementus no personības psiholoģijas, socioloģijas, antropoloģijas, etnogrāfijas, kriminoloģijas, valodniecības. Sociālā psiholoģija zinātniski pēta to, kā citu cilvēku reālā vai iedomātā klātbūtne ietekmē citu cilvēku domas, jūtas un uzvedību.
Pēta indivīdu un grupu mijiedarbības cēloņus un procesus 3 līmeņos:
individuālajā – attieksmes, vērtības, ieradumi, sociālais Es;
starppersonību – saskarsme, sociālās lomas, mijiedarbība;
grupu – lielās un mazās grupas, grupu dinamika.
2. „Es” sociālajā pasaulē.
Psiholoģijā zināšanas un priekšstatus pašam par sevi bieži vien sauc par „es” tēlu. „es” tēls- no vienas puses ietver priekšstatus par savu ķermeni, savām psihiskajām un morālajām īpašībām, bet no otras puses- sevis salīdzinājumu ar citiem. Es koncepcija ir relatīvi noturīga un zināmā mērā apzināta priekšstatu sistēma par sevi, uz kuras pamata veidojas visas savstarpējās attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem un sevi pašu.…