Mītiskais pasaules uzskats, tā izpausmes senajās kultūrās

Tajos senajos laikos, kad cilvēki neprata nedz lasīt, nedz rakstīt,
viņi visus notikumus cits citam atstāstīja mutiski. Stāstot ik reizes kaut kas
mainījās: te klāt nāca jauns varonis, te mazliet citādāks kļuva
stāstījuma saturs. No šiem mūžam mainīgajiem nostāstiem piedzima
mīti un leģendas.

Kas ir mīts?
 Mīts ir tautā iegājies nostāsts, kura pamatā nav reāls notikums un kurā parasti darbojas pārcilvēciskas būtnes. Mīti ir izdomāti, taču tie bieži vien palīdz izskaidrot vietējās paražas vai dabas parādības.[1;2]

 Mīts – teika, kurā izpaužas seno tautu priekšstati par pasaules izcelšanos un dabas parādībām, par dieviem un leģendāriem varoņiem. [14;477]

Vārds “mīts” nāk no grieķu vārda mythos, kas nozīmē “vārds” vai “nostāsts”.

 Mīti ir stāsti par dieviem un dievišķiem varoņiem. Tie vēsta par visa iesākumu un beigām, par pasaules radīšanu un galu, par dzīvi un nāvi. Mīti dod atbildes uz jautājumiem, kāpēc dzīvē viss notiek tā un ne citādi.

 Mitoloģija – mītu kopums, ko radījušas visas zemeslodes tautas tajā attīstības pakāpē, kad cilvēki, kuriem nebija ne attīstīta ražošana, ne zinātnisku atziņu, juta savu bezspēcību cīņā ar darbu un radīja savā iztēlē pārdabisku pasauli. [14;477]

Mitoloģija ir būtiska cilvēces kultūras sastāvdaļa. Mitoloģija ir teiksmu kopums par dieviem un varoņiem. Mijiedarbībā ar mitoloģiju veidojusies reliģija, filozofija, literatūra, arī zinātņu pirmsākumi. Varētu teikt, ka mitoloģija ir cilvēces garīgais šūpulis. [9;5]

Gadsimtu gaitā sakrājies ārkārtīgi plašs un daudzveidīgs materiāls, no kura mēs izraugāmies tikai visvairāk izplatītos nostāstus, pārņemot atsevišķas detaļas no skaistākajiem un interesantākajiem variantiem.


Mūsu tieksmes rast absolūtās patiesības, kuras īstenībā mūsu prātam nav aptverams, ir izteiktas gadsimtu gaitā veidojoties mītos un reliģijās. Meklējumu rezultāts ir sarežģīts mītu, leģendu un ticību savijums – no dabas reliģijām un Senās Grieķijas dieviem (kuri ļoti līdzīgi cilvēkiem) līdz mūsdienu ticību daudzveidībai. [2;13]

Mītam rodoties, cilvēki tam tic ar visu sirdi un dvēseli. Tāpēc arī mīts ir kas vairāk nekā vienkārši nostāsts, tajā noteikti ir kāds patiesības grauds.

Mitoloģija nebūt vēl nav īsta reliģija. Reliģija balstās galvenokārt uz kultu, uz rituāliem, kas atšķirībā no nepastāvīgajiem un ļoti mainīgajiem mītiem ir stabilāki, iztur laika pārbaudi un saglabā visai senas ticējuma formas.[11;23]
…