-
Uzņēmējdarbības tiesības. "Vai komandīts var piedalīties personālsabiedrībā (līgumsabiedrībā), ieguldot savu darbu?"
Ja sabiedrības lietvedība uzticēta visiem vai vairākiem biedriem, tad katram no viņiem ir tiesības rīkoties vienpersoniski, tikai vienpersoniska rīcība nav pieļaujama, ja cits lietvedis pret to iebilst (Komerclikuma 83. p. (1)).
Šī paša panta 4. daļā teikts, ka tad, ja sabiedrības līgumā noteikts, ka lietveži drīkst rīkoties tikai kopīgi, katram darījumam nepieciešama visu lietvežu piekrišana, ja vien nepastāv nokavējuma risks.
Attiecībā uz komanditsabiedrībām Komerclikuma 121. panta 1. daļa nosaka to, ka komandītiem nav tiesību piedalīties sabiedrības lietvedībā, bet 2. daļa- ka komanditam nav tiesību iebilst pret komplementāru rīcību, izņemot gadījumu, ja šī rīcība pārsniedz sabiedrības parasti veiktās komercdarbības robežas.
Tiesības uz lietvedību komandītsabiedrībās ir tikai komplementāriem- dalībniekiem, kuri uzņemas pilnu atbildību par sabiedrības parādiem ar visu savu personīgo īpašumu .
Abu pastāvošo personālsabiedrību- pilnsabiedrību un komandītsabiedrību- zīmīgākā atšķirība ir tā, ka pilnsabiedrībās visi biedri ir komplementāri, bet komanditsabiedrībā līdzās komplementāram vai komplementāriem ir arī viens vai vairāki komandīti, kas savu atbildību par sabiedrības saistībām ierobežo ar sava ieguldījuma apmēru.
Personālsabiedrībai kā uzņēmējdarbības formai ir savas priekšrocības un trūkumi. Kā priekšrocības var minēt to, ka:
A. Divu vai vairāku partneru spēku, pieredzes un talantu apvienošana palielina izredzes gūt lielākus panākumus
B. Personālsabiedrībai ir salīdzinoši vienkārša dibināšanas un reģistrēšanas kārtība
C. Personālsabiedrībai ir plašākas finansēšanas iespējas nekā individuālajam komersantam
D. Ienākumi tiek aplikti ar nodokli tikai vienu reizi kā partneru personīgais ienākums
E. Kvalificētāka kopdarbu vadīšana.
…
Latvijā uzņēmējdarbību regulē Komerclikums, kas nomainīja pirms tam pastāvošo likumu ‘’Par uzņēmējdarbību’’. Tā izstrādes nepieciešamību noteica vairāki iemesli. Bija jāsamazina uzņēmējdarbības formu daudzveidība, kas valstī bija raksturīga parādība 90. gados, kad pastāvēja pavisam 12 uzņēmējdarbības formas, lai gan daudzās citās pasaules valstīs šis skaits bija 4-7 robežās. Tirgus ekonomikas attīstības sākumposmā Latvijā daudzveidīgā uzņēmējdarbības formu palete bija nepieciešama, lai pēc iespējas vairāk personu varētu uzsākt un attīstīt personīgo uzņēmējdarbību. 90. gadu vidū, kad privātīpašuma dibināšanas un tirgus ekonomikas attīstības mērķi bija sasniegti, lielais uzņēmējdarbības formu skaits sāka traucēt tālākajai ekonomikas attīstībai, jo pastāvēja līdzīgas formas ar dažādiem dibināšanas un darbības noteikumiem . Būtisks iemesls bija arī Latvijas virzība iestājai Eiropas Savienībā, kādēļ bija jāsaskaņo Latvijas uzņēmējdarbības likumdošana ar ES zonā noteiktajām prasībām. Uzņēmējdarbību līdz tam regulējošie likumi bija nepilnīgi, pieņemti dažādos laika posmos, ko bija izstrādājuši dažādi autori, tāpēc ne vienmēr bija saskaņoti šo likumu pamatprincipi, un līdz ar to likums ‘’Par uzņēmējdarbību’’ ietvēra arī atsevišķas pretrunīgas normas. Tāpat arī toreizējās normas nepietiekami aizsargāja trešo personu, tajā skaitā arī kreditoru, intereses. Tā kā trešā persona bieži bija cits uzņēmums, tas kaitēja uzņēmējdarbībai kopumā. Likumā ‘’Par uzņēmējdarbību’’ apkopotās normas bija nepārskatāmas un sadrumstalotas, valsts tiesību sistēmu bija nepieciešams darīt skaidrāku un saprotamāku arī ārvalstu sadarbības partneriem un investoriem . Komerclikums paredz 5 veidu komercdarbības formas: individuālos komersantus un komercsabiedrības, kuras iedalās kapitālsabiedrībās (Sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība) un personālsabiedrībās ( pilnsabiedrība un komanditsabiedrība).
