77. Pirkuma – pārdevuma līgums.
Pirkums - pārdevums ir tāds līgums, ar ko pārdevējs uzņemas saistību pievienot pircēja mantai kādu lietu par norunātās naudas summas samaksu, ko pircējs no savas puses apsola izdarīt. Tajā nepieciešamas 3 būtiskas sastāvdaļas :
• Vienošanās• Priekšmets• Cena.
Par pirkuma priekšmetu varēja būt visas apgrozībā atālutas lietas – kā ķermeniskas, tā bezķermeniskas, kā atsevišķas lietas, tā lietu kopības.
Samaksa ir obligāta un vienīgi naudā. Cenai jābūt patiesai un taisnīgai. Tā nedrīkstēja būt ne pārmērīgi augsta, ne pārāk zema.
78. Lietas īre (noma).
Lietas īre (noma) aptver 3 līgumus :
• Ires jeb nomas līgums
• Darba līgums
• Darbuzņēmuma līgums.
Īres vai nomas līguma priekšmets ir telpas, zeme utml. Saskaņā ar šo līgumu viena puse apņemas otrai pusei izīrēt (iznomāt) telpas, zemi utml. uz noteiktu laiku un par noteiktu samaksu (cenu). Īrnieka jeb nomnieka pienākums ir maksāt norunāto maksu. Parasti maksājumus izdara naudā. Izīrētāja pienākums ir uzturēt izīrētās (iznomātās) telpas lietošanas kārtībā.
Līguma sastāvdaļas – vienošanās, priekšmets, cena (samaksa).
79. Darba līgums jeb darbu īre.
Darba līgums jeb darbu īre ir līgums, kur viena puse (strādnieks) uzņemas saistību strādāt otrai pusei (saimniekam) kā savu darbu izīrētājs, ko savukārt apsola maksāt saimnnieks kā īrnieks.
Darbuzņēmums ir tāds līgums, ar ko viena puse uzņemas pienākumu izpildīt otrai pusei kādu darbu par noteiktu maksu no pasūtītāja materiāla.
Justiniāns I (483.-565.), viens no dižākajiem Bizantijas imperatoriem (Austrumromas imperators), romiešu tiesību kodificētājs un Sv. Sofijas katedrāles cēlājs. Gudra, izglītota un pārlieku godkārīga personība.
Justiniāna darbs “Civiltiesību apkopojums” (Corpus iuris civilis) – Bizantijas juridiskās domas virsotne. Apkopojumā ir atspoguļotas impērijas sociālās un ekonomiskās dzīves izmaiņas, tajā skaitā sieviešu tiesību uzlabošanās, vergu brīvlaišana u.c.
Pirmo reizi likumdošanā tika atzīta dabisko tiesību teorija, saskaņā ar kuru visi cilvēki ir vienlīdzīgi jau no dzimšanas, bet verdzība ir nesavienojama ar cilvēka dabu.
Pateicoties tādu romiešu – bizantiešu likumdošanas institūtu izstrādei kā privātīpašuma princips, mantojuma tiesības, ģimenes tiesības, tirgotāju – augļotāju darbības regulācija, Justiniāna apkopojums nav zaudējis savu nozīmi pat mūsdienu jurisprudence
…
1. Romiešu kursa priekšmets. Ius civilie un mūsdienu civiltiesību jēdziens. Civillietas ir TN kopums, kas regulē sabiedrības mantiskās attiecības. Civillietu priekšmeti bija ģimenes tiesības, saistību tiesības, mantojuma tiesības, lietu tiesības. Ir civiltiesības (materiālās formas) un civiltiesību aizsardzības tiesības (civilprocess). Senās Romas civiltiesības izrādījās dzīvotspējīgas līdz mūsdienām. Romiešu civiltiesības attiecās tikai uz Romas priviliģēto kārtu. Paralēli Romiešu civiltiesībām pastāvēja Tautas tiesības (ius gentum) - regulēja mantiskās attiecības starp ieceļotājiem - tās bija plašākas. Vēl bija Prētora tiesības. Amatpersona Prētors izdeva SN, kurus nodēvēja par Prētora tiesībām. Katrs tiesību bloks bija domāts kādai noteiktai iedzīvotāju daļai ( kārtai). Visu šo sistēmu nodēvēja par PRIVĀTTIESĪBĀM. Visas tiesības iedalās Privātajās tiesībās (personu tiesības- civiltiesībās) un Publiskajās tiesībās (valsts tiesības - administratīvās tiesībās, konstitucionālās tiesības, krimināltiesības). Šis Romas iedalījums pastāv joprojām. 2. Romiešu tiesību nozīme pasaules tiesību vēsturē. Romiešu tiesībām ir pasaulvēsturiska nozīme, ko izmanto citas valstis. 1) Romiešu juristi radīja vispilnīgāk izveidoto privātīpašuma institūtu, pēc tā veidojās arī citu valstu privātīpašuma tiesības. 2) Romiešu juristi izstrādāja juridisko terminoloģiju, ko izmanto arī šobrīd. 3) Romiešu juristi izstrādāja augsti kvalificētu juridisko tehniku: a) NA jābūt saprotamā valodā, b) NA ir jāregulē tās sabiedriskās attiecības, uz kurām tas ir vērsts un vienlaicīgi tas nedrīkst attiekties uz citām sab. attiecībām, uz kurām tas nav attiecināms, Romiešu likumi bija ļoti filigrāni izstrādāti, tos nevarēja rakstīt vienkāršotā valodā. Piem., mantojuma dokumenti bija jāraksta pavēles formā, citādi uzrakstītam dokumentam nebija juridiskā spēka. 4) Romiešu tiesībām bija pasaulvēsturiska nozīme – recepcija -
Trūkst atbildes uz 24., 25. un 31.jautājumu.
