DABISKĀS TIESĪBAS – pāri visam. Tās nevar ierobežot nekādi likumi, tās nāk no dabas, no cilvēka būtības. Universālas.
Avoti – daba, cilvēka sirdsapziņa, taisnība, prāts.
• Senā Grieķija. Sofisti – ir nedabiska kārtu un rasu diferenciācija.
Ja cilvēks pārkāpj cilv. radītos likumus, viņš saņem sodu tad, ja kāds pārkāpumu pamana. Dabā – cilvēkam par pārkāpumiem jācieš.
No dabas visi cilvēki ir vienādi.
Pozitīvās (mainīgās) tiesības – cilvēku veidotās, maināmās tiesības.
Dabiskās (nemainīgās) ties. – tās nespēj mainīt cilvēks.
Platons – 3 cilvēku daļas – 1) valsts pārvalde; 2) drošības un kārtības nodrošināšana; 3) materiālo vajadzību apmierināšana.
• Senā Roma. 2 tiesību veidi:
1) Ius gentium (tautas tiesības) – tiesības, kuras atzīst visas tautas, jo tās pamatojas uz cilvēku dabisko saprātu
2) Katras atsevišķas tautas nodibinātās tiesības, kas raksturīgas šīs tautas īpašībām.
DT – taisnības normas; pozitīvās – lietderīgas.
DT avots – cilvēku atziņa par pareizo cilvēku, lietu „dabisko” kārtību.
• Viduslaiki. Cilvēks – polit. dzīvnieks (Aristot.) => nepieciešama valsts, kas regulē attiec. starp cilvēkiem, kuriem ir dabiski dzīvot kopā. Pretējā gad., iestājas sabrukums => primāras pozitīvās tiesības.
Dievs – valsts varas pirmavots (cilvēka daba ir Dieva radīta).
…
