Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.06.2017.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
  • Referāts 'Iekļaujošā izglītība Latvijā', 1.
  • Referāts 'Iekļaujošā izglītība Latvijā', 2.
  • Referāts 'Iekļaujošā izglītība Latvijā', 3.
  • Referāts 'Iekļaujošā izglītība Latvijā', 4.
  • Referāts 'Iekļaujošā izglītība Latvijā', 5.
  • Referāts 'Iekļaujošā izglītība Latvijā', 6.
  • Referāts 'Iekļaujošā izglītība Latvijā', 7.
  • Referāts 'Iekļaujošā izglītība Latvijā', 8.
  • Referāts 'Iekļaujošā izglītība Latvijā', 9.
  • Referāts 'Iekļaujošā izglītība Latvijā', 10.
  • Referāts 'Iekļaujošā izglītība Latvijā', 11.
  • Referāts 'Iekļaujošā izglītība Latvijā', 12.
  • Referāts 'Iekļaujošā izglītība Latvijā', 13.
  • Referāts 'Iekļaujošā izglītība Latvijā', 14.
  • Referāts 'Iekļaujošā izglītība Latvijā', 15.
  • Referāts 'Iekļaujošā izglītība Latvijā', 16.
  • Referāts 'Iekļaujošā izglītība Latvijā', 17.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  IEKĻAUJOŠĀS IZGLĪTĪBAS PAMATNOSTĀDNES    4
1.1.  IEKĻAUJOŠĀS IZGLĪTĪBAS UZDEVUMI    4
1.2.  ATBALSTA PASĀKUMI IEKĻAUJOŠAJĀ IZGLĪTĪBĀ LATVIJĀ    5
2.  ATBALSTA PASĀKUMI IEKĻAUJOŠAJĀ IZGLĪTĪBĀ LATVIJAS MĀCĪBU IESTĀDĒS    6
2.1.  MĀRUPES NOVADA MĀCĪBAS IESTĀDES    6
2.2.  SPECIĀLU SKOLU IEVIEŠANAS NEPIECIEŠAMĪBA    8
2.3.  IEKĻAUJOŠĀS IZGLĪTĪBAS NEIESPĒJAMĪBA LATVIJĀ    9
3.  BĒRNI AR ĪPAŠĀM VAJADZĪBĀM PARASTĀS KLASĒS    12
3.1.  TIESĪBAS APMEKLĒT JEBKURU IZGLĪTĪBAS IESTĀDI    12
3.2.  ČETRI IEKĻAUJOŠĀS IZGLĪTĪBAS INTEGRĀCIJAS MODEĻI    13
3.3.  STATISTIKA 2013./2014. MĀCĪBU GADĀ    13
3.4.  IEKĻAUJOŠĀS IZGLĪTĪBAS IESPĒJAS PRIEKŠROCĪBAS UN TRŪKUMI    14
  SECINĀJUMI    15
  IZMANTOTA LITERATŪRA    16
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
Iekļaujošās izglītības ieviešanai nav ideāla varianta, un pārmaiņu būtiskākais priekšnoteikums ir visas sabiedrības attieksmes maiņa un atbilstoša skolotāju sagatavošana.
Kaut gan iekļaujošās izglītības ieviešanas iespējas ir atkarīgas no daudzu faktoru dēļ: speciālistu esamība, līdzfinansējuma esamība, speciālas apmācības programmas esamība, u.c., tomēr tendence pēc tādu projektu īstenošanas skolās paliek.
Daudzi skolēni ar speciālām vajadzībām Latvijā pat nemeklē oficiālu atzinumu, kas, protams, sekmē uz kopējo valsts statistiku.
Joprojām paliek ļoti polāri viedokļi par bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšanu parastās skolās, bet atbildi uz jautājumu, vai ir iespēja tādai integrācijai valsts līmenī, vai katru gadījumu ir jāizskata atsevišķi, parādīt statistika, kura būs savākta ar laika gaitu.

Autora komentārsAtvērt
Atlants