Skola ir īpaša vide, kurā skolēns tiek iesaistīts daudzveidīgās mijattiecībās ar sevi, ģimeni, skolas kopienu, vietējo un globālo sabiedrību. Kā norāda Dz. Iliško, nepastāv vienots un visiem piemērojams modelis efektīvas mācību vides vai skolotāja un skolēna mijiedarbības veidošanai. Tomēr ir skaidrs, ka klases videi jābūt atvērtai, dinamiskai un nepārtraukti attīstošai sistēmai, kas pieļauj dažādu patiesību līdzāspastāvēšanu. Mācību videi jāfunkcionē kā pašorganizējošai sistēmai, kas vienlaikus sekmē kognitīvās, afektīvās un psihomotorās jomas attīstību, veicina procesa dalībnieku autonomiju un uztver bērnu kā vērtību.
Mācību vide ir būtiska bērna attīstības sociālās situācijas sastāvdaļa. Sociālo kontekstu, kurā noris bērna psihiskā attīstība, veido savstarpēji saistīti elementi – makrovide, mezovide, mikrovide un pats indivīds. Skolā bērns pavada ievērojamu dienas daļu – ne tikai mācību stundās, bet arī pagarinātās dienas grupās, pulciņos un sporta nodarbībās. …
