Vērtējums:
Publicēts: 19.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 20. gs. (1900. - 1999. g.)
2000. - 2010. g.
  • Referāts 'Latvijas mežsaimniecība', 1.
  • Referāts 'Latvijas mežsaimniecība', 2.
  • Referāts 'Latvijas mežsaimniecība', 3.
  • Referāts 'Latvijas mežsaimniecība', 4.
  • Referāts 'Latvijas mežsaimniecība', 5.
  • Referāts 'Latvijas mežsaimniecība', 6.
  • Referāts 'Latvijas mežsaimniecība', 7.
  • Referāts 'Latvijas mežsaimniecība', 8.
  • Referāts 'Latvijas mežsaimniecība', 9.
  • Referāts 'Latvijas mežsaimniecība', 10.
  • Referāts 'Latvijas mežsaimniecība', 11.
  • Referāts 'Latvijas mežsaimniecība', 12.
  • Referāts 'Latvijas mežsaimniecība', 13.
  • Referāts 'Latvijas mežsaimniecība', 14.
  • Referāts 'Latvijas mežsaimniecība', 15.
  • Referāts 'Latvijas mežsaimniecība', 16.
  • Referāts 'Latvijas mežsaimniecība', 17.
  • Referāts 'Latvijas mežsaimniecība', 18.
  • Referāts 'Latvijas mežsaimniecība', 19.
  • Referāts 'Latvijas mežsaimniecība', 20.
  • Referāts 'Latvijas mežsaimniecība', 21.
  • Referāts 'Latvijas mežsaimniecība', 22.
  • Referāts 'Latvijas mežsaimniecība', 23.
  • Referāts 'Latvijas mežsaimniecība', 24.
Darba fragmentsAizvērt

Mežsaimniecība ieņem nozīmīgu vietu Latvijas tautsaimniecībā. Nozare darbojas kā stabilizējošs faktors lauku teritoriju ekonomiskajai, ekoloģiskajai un sociālajai attīstībai. Meža resursu, īpaši koksnes intensīva iegūšana un izmantošana pēdējos gados likusi mums pievērst pastiprinātu uzmanību mežsaimniecībai.
Pēdējo piecpadsmit gadu laikā mežsaimniecība ir attīstījusies un kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Attīstību veicinājuši vairāki faktori: meža resursi, ilglaicīgas tradīcijas, zināšanas un, kā arī valsts un nozares interešu grupu spēja vienoties par meža nozares attīstības ilgtermiņa mērķiem un šo mērķu sasniegšanas stratēģiju.
Meža nozare apvieno meža resursus un meža produktu ražošanu, tirdzniecību un patēriņu vienotā sistēmā, kurā tās sastāvdaļas ir savstarpēji saistītas. To veido mežsaimniecība, mežrūpniecība un koksnes un nekoksnes produktu ķīmiskā pārstrāde.
Mežsaimniecība ietver meža zemes apsaimniekošanu, tā piegādā mežā iegūto produkciju un pakalpojumus tieši patēriņa tirgum, vai izejvielas tālākai produkcijas ražošanai. Meža produkcija var būt materiāla (kokmateriāli, sēnes, ogas, u.c.), vai nemateriāla (meža bioloģiskā daudzveidība, rekreācijas iespējas un pakalpojumi, t.sk. meža aizsargājošo funkciju īstenošana, u.c.). No ekonomiskā viedokļa meža galvenā produkcija ir kokmateriāli, kas ir mežsaimnieciskās ražošanas produkts un pamats mežrūpniecībai, tāpēc mežsaimniecību bieži definē šaurākā nozīmē – mežsaimniecība ietver mežkopību (meža atjaunošana un apsaimniekošana), mežizstrādi (koksnes sagatavošana un pievešana) un apaļo kokmateriālu tirdzniecību.
Mežrūpniecība apstrādā mežā iegūtos izejmateriālus - apaļkoksni, papīrmalku, cirsmu atliekas, iegūstot pirmapstrādes (zāģmateriāli, koksnes plātnes, celuloze, u.c.) un tālākapstrādes (amatniecības izstrādājumi (koka durvis, logi, rāmji), mēbeles, u.c.) jeb pievienotās vērtības produkciju.
Ķīmiskā pārstrāde no mežā iegūtajiem koksnes un nekoksnes izejmateriāliem iegūst ķīmiski atšķirīgus produktus.
Meža produktus izmanto arī citās nozarēs - enerģijas ieguve, būvniecība, u.c.
Sabiedrības ietekme uz meža nozari izpaužas divos veidos – caur tirgu un ar valsts politiku. Galvenais veids, kā sabiedrība ietekmē meža nozari – maina meža nozares tirgoto un netirgoto produktu un pakalpojumu pieprasījumu. Papildus pieprasījumam tirgū sabiedrība var ierosināt citus instrumentus, kas kļūst nozīmīgi meža nozarei. Parasti pārējo (netirgoto) produktu un pakalpojumu pieprasījums tiek pārvērsts valsts politikā vai tiesību aktos. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants